Tā ir vieta Rīgā, kur katra politiskā vara vēlējās uzsvērt savu varenību un notika pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijā. Tik dažāda ir Uzvaras parka vēsture, kur vēl līdz šai vasarai slējās padomju piemineklis. Šodien pie Kara muzeja atklāta izstāde par šīs pretrunīgās vietas vēsturi, vēsta TV3 Ziņas.
Izstāde atspoguļo Uzvaras parka vēsturi kopš tā pirmsākumiem 1621. gadā līdz mūsdienām, lielāko uzmanību veltot 20. gadsimta notikumiem.
Ideja par parka izveidi radās 1909. gadā, bet jau neatkarīgajā Latvijā, 1923. gadā, Rīgas pilsētas dome, atzīmējot uzvaras pār Bermonta karaspēku ceturto gadadienu, pieņēma lēmumu pārdēvēt Pētera parku par Uzvaras parku.
1936. gadā pieņēma Likumu par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, kas tostarp ietvēra arī armijas parādēm un Dziesmu svētkiem paredzēta laukuma izveidi. Lai arī Uzvaras laukuma ansambļa celtniecība līdz Otrā pasaules kara sākumam neizdevās, 1938. gada jūnijā tajā notika IX Vispārējie dziesmu svētki.
Padomju okupācijas laikā šī vieta izraudzīta, lai izrēķinātos ar karā sakauto pretinieku.
Ainis Lociks
Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
"Tas nāvesods tika izpildīts 1946. gada feburārī, Rīgas prāvas rezultātā, kad tika notiesāti vairāki diezgan augsti vācu armijas un SS virsnieki. Cik mums zināms, tas nav pētīts, tas noticis tieši šī pieminekļa apvidū – nāvessoda izpilde. Man liekas, ka es neatminos, ka būtu vēl pēc šī tā publiski izpildīti nāvessodi Latvijas teritorijā."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
20. gadsimta 70. gados uzsākta plaša monumentu celtniecība visā Padomju Savienībā, un radās doma arī par šāda kompleksa celtniecību Rīgā. Uzvaras pieminekļa kompleksu, kas bija sagrābstīts no dažādu izsludinātā konkursā piedalījušies autoru idejām, par ko tie nemaz nebija priecīgi, pompozi atklāja 1985. gadā. Padomju varu slavinošo kompleksu nojauca šovasar.
Kristīne Skrīvere
Latvijas Kara muzeja direktore
"Un viens no jautājumiem ir par drosmi, cik mēs kā institūcija esam gatavi runāt par sabiedrībai neērtām tēmām un arī par sabiedrībai aktuālām tēmām, līdzīgi kā tas ir šodien šeit ar šīs izstādes atklāšanu."
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver, ka padomju vara apzināti uzcēla okupekli Latvijai nozīmīgā vietā, un arī PSRS mantiniece Krievija šo stratēģiju arī plašākā nozīmē izmanto arī mūsdienās.
Artis Pabriks
aizsardzības ministrs ("Attīstībai/Par!")
"Tas lielā mērā nosaka mūsu šodienas esību, un kur ejam nākotnē, ja okupācijas vara nāk. To redzam arī pašreizējā situācijā Ukrainā. Tā karo pret visām idejām, uz kuras šī valsts ir būvēta, un es nepārspīlēšu, ja teikšu, ka pēc 1940. gada PSRS ne tikai iznīcināja mūsu valsti, intelektuāļus, bet arī centās iznīcināt ideju par neatkarīgu valsti, lai tā vairāk neatkārtotos."
Izstāde pie Latvijas Kara muzeja būs pieejama apskatei pastāvīgi.
