Noslīkušo statistika ir skaudra: glābēji brīdina par bīstamajām zemūdens straumēm
Siltajā vasarā turpinās pasliktināties bēdīgā statistika noslīkušo ziņā. Par spīti neskaitāmiem brīdinājumiem būt piesardzīgiem, atpūšoties pie ūdens, aizvien daudzi atpūtnieki ir neapdomīgi. Arī šīs brīvdienas diemžēl bijušas traģiskas, tādēļ glābēji atkārtoti aicina, dodoties peldēties, neaizmirst par drošību.
Peldsezona ilgst vien pusotru mēnesi, bet Latvijā noslīkuši jau 27 cilvēki. Īpaši drūmas bijušas pēdējās piecas dienas. Laikā no 28. jūnija līdz 2. jūlijam ūdenī dzīvību zaudējuši 11 cilvēki.
Biedrības "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze saka, šī melnā statistika vēlreiz apliecina, ka sabiedrības attieksme pret drošību ūdenī aizvien ir zemā līmenī: "Tas ir ļoti daudz, un īstenībā katra Latvijas cilvēka dzīvība ir svarīga. Šie 11 cilvēki piecās dienās liecina to, ka mēs sistemātiski kaut ko darām nepareizi. Viena no tām būtiskākajām lietām ir tā, ka sabiedrība joprojām nav izglītota drošā atpūtā pie ūdens. Lai gan mēs cītīgi visas šīs tēmas aktualizējam, joprojām atrodas pārgalvīgie."
Īpaši traģiski notikumi sestdien risinājās Carnikavā. Tur jūrā noslīka trīs cilvēki. Glābēji izsaukumu uz Carnikavas pludmali saņēma sestdien ap plkst. 17.30 vakarā. Sākotnējā informācija liecināja, ka jūrā peldēt devusies četru cilvēku kompāniju. Taču spēcīgo viļņu un straumes dēļ saviem spēkiem krastā spējis tikt tikai viens.
"Pēc aculiecinieku stāstītā, tā bija kompānija, kas devās peldēt. Iespējams, iepeldēja par tālu, kādus 50-75 metrus no krasta, un, iespējams, radās šīs zemūdens straumes, kas ir lielos viļņos, un tas arī bija iemesls, kāpēc viņi netika krastā. Un varbūt peldētprasme un fiziskā izturība liedza viņiem pārvarēt šo ūdens spēku," saka VUGD Ādažu daļas komandieris Ģirts Forands.
Zemūdens jeb pārrāvuma straumes Latvijas piekrastē nav retums, tādēļ speciālisti uzsver, – jūrā jāpeldas ar dubultu piesardzību. Šādas straumes ir spēcīgas, un, pašam peldētājam nemanot, itin viegli cilvēku var ievilkt dziļumā. Visbiežāk tās veidojas, ja ir lieli viļņi un vējš pūš no jūras puses.
"Vizuāli varbūt ir dažas pazīmes, uz kurām ir vērts skatīties, kam pievērst uzmanību. Ļoti iespējams, vietās, kur šāda straume ir, viļņu plīšana notiek mazliet citādāk, tātad tās baltās viļņu muguras, krastā iznākot, izskatīsies mazliet citādāk. Tur tā krāsa mazliet atšķirsies, un varbūt varēs redzēt, ka tā ūdens masas kustība ir pret viļņiem," teic Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis.
Speciālists stāsta, šīs bīstamās straumes parasti veidojas 10-30 metru platā joslā. Tādēļ glābēji atgādina, ka svarīgi atcerēties, ka uzreiz nevajag peldēt pret krastu. Straume ir ātra un spēcīga, tādēļ tā cilvēks sevi tikai nogurdinās. No bīstamās zonās jācenšas izkļūt pa tās sāniem, peldot paralēli krastam.
"Cilvēkam, ja nokļūst šajā straumē, galvenais ir nepakļauties panikai, bet mēģināt peldēt paralēli krastam. Jo šīs straumes platums parasti nav liels un var izpeldēt. Bet jebkurā gadījumā, dodoties peldēt stipros viļņos, ir jābūt fiziskai izturībai un labai peldētprasmei," norāda VUGD Ādažu daļas komandieris.
"Negaisa laikā lielos viļņos mēs nepeldamies. Mēs neejam ūdenī, jo mēs nevaram cīnīties ar to ūdens spēku. Un te nekāds algoritms nepalīdzēs izdzīvot. Tāpat kā neviens nedodas droši degošā mājā, izņemot apmācītus glābējus, tieši tāpat es aizliedzu cilvēkiem doties viļņos peldēties, tāpēc ka tur ar garantiju būs noslīkušie," teic biedrības "Peldēt droši" vadītāja.
Šogad no ūdenstilpēm glābēji kopumā izcēluši jau 70 bojāgājušos. Pērn visa gada laikā Latvijā noslīka 96 cilvēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
