Pieņemtas izmaiņas, kas atvieglos dzīvojamo ēku siltināšanu – kredīta ņemšanai vairs nevajadzēs biedrību
Būtiskas izmaiņas stājušās spēkā tiem, kuri neveiksmīgi mēģinājuši vienoties par siltināšanas darbiem savā daudzdzīvokļu namā, vai tiem, kuri vēl tikai to plāno. Iedzīvotājiem vairs nav jādibina atsevišķa biedrība, lai tiktu pie bankas kredīta. Pie šī soļa esot apstājušās daudzas ieceres, un atbildīgie cer, ka šīs varētu iekustināt dzīvojamo ēku renovācijas apjomus Latvijā.
Pamatīgi atvieglots birokrātiskais penteris dauddzīvokļu nama renovēšanai. Lielas cerības, ka tas iegūs tik nepieciešamo grūdienu ēku siltināšanai Latvijā.
"Tā skaidrā patiesība arī par sāpīgo izmaksu jautājumu ir tāda, ka šodien ir lētāk nekā rīt."
Ar šādu vēstījumu valsts kontrolieris pirms mēneša aicināja atbildīgos ar skubu domāt par gadu gadiem nīkuļojošo daudzīvokļu ēku siltināšanu. Revidentu secinājumi skaidri.
Latvijā kopumā ir aptuveni 40 000 šādu namu, un to iemītnieki par apkuri ik gadu samaksā 360 līdz 390 miljonu eiro. Šī summa varētu būt manāmi mazāka. Aplēsts, ka divas trešdaļas šo ēku jeb aptuveni 26 000 būtu jāsiltina, bet faktiski dzīvē redzam, ka šis īpatsvars ir tikai 4% no kopējā skaita.
Dažādās vietās Latvijā situācija gan ir dažāda. Ir arī pozitīvie piemēri – Liepāja, Valka, starp citu čempioni šajā disciplīnā ir Olainē. Kopumā visa Pierīga gana pozitīvi izceļas, jau izsenis bēdīga situācija allaž bijusi galvaspilsētā.
Valsts kontrole savā nesenajā revīzijā aptaujas veidā prasīja pašiem iedzīvotājiem, kas ir šķēršļi. Atbildēs uzsvērtas renovācijas izmaksas, bažas par būvdarbu kvalitāti, kā arī procedūru sarežģītība. Viens pamatīgs un piņķerīgs papīru penteris visā šajā procesā bijusi faktiska nepieciešamība dibināt biedrību.
Proti, nepietika ar to, ka, piemēram, siltināšanas idejas virzītājiem vispār izdevās savākt nepieciešamo kaimiņu atbalstu projektam. Šī mājokļu īpašnieku kopība banku acīs īsti nebija nekas, nav rekvizītu, nav iespējams noskaidrot patiesos labuma guvējus, netiek atvērts konts, uz kuru pārskaitīt kredītu. Tāpēc tam visam pa virsu vēl vajadzēja dibināt biedrību, kas var stāties juridiskās attiecībās ar citiem. Tieši šajā posmā daudzi siltināšanas sapņi vai nu sāka ļoti kavēties vai tā arī palika – par sapņiem vien.
"Diezgan loģisku lēmumu dēļ, jo kurš tad būs tas brīvprātīgais, kurš uzņemsies uz sevi slogu to biedrību vadīt. Būt par biedrības valdes locekli, uzņemties atbildību par grāmatvedību, par atskaitēm un beigu beigās kaimiņu priekšā par rezultātu. Varu padalīties ar piemēriem. Viena māja lēma mainīt liftu, bet tam ir nepieciešams aizņēmums, jo lifts ir pietiekami dārga lieta. Process, lai lemtu par biedrības nodibināšanu, lai saņemtu aizņēmumu lifta nomaiņai, prasīja vairāk nekā gadu."
Dzīvojamais fonds galvaspilsētā ilgstoši bijusi problēma, taču pēdējos gados vismaz kaut kāds uzrāviens projektos esot. Vienlaikus "Rīgas namu pārvaldniekā" atzīst – saistībā ar valsts atbalsta programmu siltināšanai rīkoti vairāk nekā 400 sapulču ēkās, bet beigās tikai 60 namu bija nepieciešamais atbalsts idejai un nepieciešamā apņēmība nodibināt biedrību.
Tā visa iespaidā tikt pie sava nama renovācijas prasa ne tikai pamatīgu izturību, bet nereti arī veiksmi. Kādam sanāk, citam ne. Spilgts piemērs Pārdaugavā, kur varam redzēt vesela rindu sērijveida "hruščovku". Un viena renovēta māja, kas ļoti izceļas uz pārējā fona.
Tagad gan situācija mainījusies. No 5. janvāra stājušies spēkā likuma grozījumi, kas automātiski padara īpašnieku kopības par pēc būtības pilntiesīgām juridiskajām personām. To vārdā varēs rīkoties nama pārvaldnieks, un nekādas kaimiņu biedrības vairs nebūs jādibina.
"Dzīvokļa īpašniekiem nevajag tik daudz dažādus lēmumus pieņemt. Tas viņus nogurdina, un tie lēmumi daudzos gadījumos ir nevajadzīgi. Ideja ir tāda, ka maksimāli daudz dokumentācijai ir jābūt uz lēmumu pieņemšanas brīdi, un šim lēmumam jābūt, ja ne vienīgajam, tad varbūt vēl kāds lēmums, kas precizē gribas izteikumu par mājas atjaunošanu."
Par tādu "gribas iztiekumu" risks gan palikt arī pašiem likumgrozījumiem, ja bankas nebūs gana atvērtas jaunajai sadarbības formai un pašas sāks stingrākus savus nosacījumus virzīt. Finanšu nozares asociācija bijusi klāt regulējuma izstrādē un arī izsakās atzinīgi. Viss gan notiks pamazām.
"Šīs ir pilnīgi jaunas likuma izmaiņas, mēs visi esam ieviešanas stadijā. Daudz neskaidru jautājumu arī iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Tas ir pilnīgi dabiski, pilnīgi loģiski. Nekāda uztraukuma par to nav."
Pamata steigai nemazi arī nav. Pagaidām vispār paņemta pauze ar jauniem siltināšanas projektiem, jo valsts atbalsta programmā nauda beigusies, bet Ekonomikas ministrija pavēstījusi, ka meklējot iespējas pārdalīt citu finansējumu. Kamēr nebūs skaidrības par to, būs vai nebūs valsts atbalsts nākotnē, sagaidāms, ka tikai ar bankas finansējumu renovācijas netiks sāktas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
