Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās parādījās Latvijas armijas iedīglis

Latviešu strēlnieki toreiz vēl dienēja Krievijas impērijas armijas sastāvā, un Tīreļpurva mežos cīnījās pret vācu armiju. Tiek uzskatīts, ka tieši tur meklējamas arī vēlākās Latvijas armijas saknes.

Pirmā Pasaules kara Ziemassvētku kaujas savu nosaukumu ieguvušas pateicoties vecajam kalendāram. Sīvākās cīņas patiesībā notika nevis janvārī, bet decembrī, Tīreļpurva apkārtnē. Uzdevums bija nepieļaut vācu armijas tuvošanos tuvējai dzelzceļa līnijai, kam bija bija stratēģiska nozīme.

Jānis Hartmanis, rezerves pulkvedis, NBS komandiera birojs

Latviešu strēlnieki bija faktiski bez pārtikas, pusbadā cīnījās, bet viņi zināja par ko cīnījās, tadēļ bija augsta morāle.

Ņemot vērā, ka kopš Pirmā Pasaules kara Ziemassvētku kaujām šogad aprit apaļš gadsimts, to norise tiek analizēta plašāk.

Latviešu strēlnieki toreiz dienēja Krievijas impērijas armijas sastāvā. Kaujas tika uzvarētas, taču prasīja daudz karavīru dzīvību un vilšanos, ka augstāko vadītāju plānos nav plānu par plašāku teritoriju atgūšanu.

Jānis Hartmanis, rezerves pulkvedis, NBS komandiera birojs

Latviešu tauta un strēlnieki saprata, ka Krievijas impērijas sastāvā nevar cerēt uz Kurzemes atbrīvošanu un pašiem latviešiem tas ir pirmais solis Latvijas valsts ideju.

Cik šī ideja plaši apsriesta un vai tiešām Ziemassvētku kaujās dzima ticība par Latvijas armiju, pierādīt ir grūti. Vēsturnieks Jānis Šiliņš to pamato ar cenzūru preses materiālos no kauju vietām. Turklāt, šādu scenāriju nevēlējās pieļaut neviena no karojošām pusēm.

Jānis Šiliņš, vēsturnieks, Latvijas Nacionālais arhīvs

Cara režīms centās nepieļaut domāt pat par Latvijas autonomiju, kur nu vēl par neatkarību. Arī vācu aprindas, kas šeit uzturējās, centās, apsūdzēt latviešus, ka tie ir nacionālistiski noskaņoti un, ka sapņo par neatkarīgu Latviju.

Pieminot kritušos, Latvijas banka izlaidusi kauju simtgadei veltītu jubilejas monētu. Pateicoties dizainam, tā noteikti kļūs par kolekcionāru mērķi.

Tāpat arī muzeji par savu mērķi izvēlas autentiskas liecības. To skaits gan ir mazāks nekā no Otrā pasaules kara, taču joprojām ļaudis iesniedz arvien jaunus un jaunus atklājumus.