Pirmajai kormūzikas balvai Latvijā pieteikušies vairāk nekā 60 pretendentu
Kormūzika ir viens no latviskās identitātes stūrakmeņiem, – par to kārtējo reizi varējām pārliecināties arī šā gada Dziesmu svētkos. Nu šajā nozarē cer iedibināt jaunu tradīciju – Kormūzikas balvu – par izciliem sasniegumiem deviņās dažādās nominācijās. Uz to pieteikušies 60 pretendenti, balvu pasniegšanas ceremonija risināsies janvāra izskaņā.
Ideja par nepieciešamību izcelt un godināt sasniegumus kormūzikā dzimusi diriģentu vidū, redzot, cik radoši un strauji šī nozare Latvijā attīstās. Turklāt apjomīgs ir gan profesionālo, gan amatieru koru daudzums.
Kā norāda viens no Balvas rīkotājiem Matīss Tučs – koru augstā kvalitāte ir sasniegta, pateicoties pašaizliedzīgam un kompetentam vokālo pedagogu un diriģentu darbam.
Profesionalitāte jau īstenībā ir attieksme, jā, profesionālos koros dziedātājiem maksā algu, diriģentiem maksā lielāku algu, amatierkoros dziedātājiem nemaksā, diriģentiem mazas algas. Bet tā attieksme un varēšana ir ļoti augstā līmenī, un brīžiem jau tur sāk viens ar otru konkurēt.
Kormūzikas balvu pasniegs deviņās nominācijās. Godinās gan labāko kori un diriģentu, gan jaunradi, gan labāko koncertu un koncertierakstu, arī lielāko pārsteigumu kormūzikā.
Balvu saņems arī vecmeistari par mūža ieguldījumu. Katras nominācijas uzvarētājs saņems tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu, kuras pamatā ir skriemelis.
Viens fragments no mugurkaula, no mūsu latviskās identitātes daļas, iespējas, ka vairākkārtēji balvas laureāti varēs to skriemeli likt vienam virsū un izveidot lielāku mugurkaulu, bet doma, ka koru kultūra mūsu valstij, nācijai ir viena no pamatsastāvdaļām.
Kormūzikas balvai var pieteikties līdz rītdienai, šobrīd saņemtas jau 60 pretendentu vēstules. Svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija risināsies 20. janvārī Kokaru zālē, Mežaparkā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
