Plāno mainīt kārtību, kādā bērnus var iesaistīt ārējā izskata demonstrēšanā

Tā dēvētajos Epstīna failos Latvija dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga – 800. No dokumentiem noprotams, ka seksuālai izmantošanai mūsu valstī tika vervētas mazgadīgas meitenes, un tas varētu būt noticis ar modeļu aģentūru starpniecību.

Labklājības ministrija, runājot tieši par modeļu biznesa industriju, secinājusi, ka regulējums, kam būtu jāpasargā bērni, nav pietiekams, turklāt pieņemts pirms 17 gadiem.

"Mēs saredzam, ka būtu nepieciešams pārskatīt šīs kārtības saturu, vērtēt arī vecuma ierobežojumus, kā arī to, ko drīkst bērns un kādai auditorijai demonstrēt," saka Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas vecākā eksperte Daiga Filipsone.

"Šajā modeļu biznesā , galu galā, tur visam klāt ir vecāku paraksts. Un, iespējams, ka vecāki ne līdz galam apzinās to risku kopumu. Mūsu ieskatā ir nozīmīga šī aktualizēšana, runāšana par šo tēmu un viennozīmīgi arī pašu bērnu informēšana, jo informēti bērni ir aizsargāti bērni," – pauž Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme.

Tikmēr Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska uzskata, ka vecākiem nav iespējams līdz galam pārliecināties par vidi, kurā bērns piedalās dažādās nodarbībās. Tāpēc tieši privātajiem komersantiem, tostarp modeļu aģentūrām, būtu jāuzliek par pienākumu sniegt vecākiem drošu un pārbaudītu informāciju par to, ka ar atvasēm nestrādā iepriekš sodīti cilvēki.

"Mēs nedrīkstam pārlikt visu atbildību uz pašiem bērniem un uz viņu vecākiem. (..) Sanāk – "nu ar jums tas notika, nu paši vainīgi, pārāk maz zinājāt vai neievērojāt, vai nepiesargājāties". Mums jāatceras viena lieta – gan ievilināšana, gan seksuālā izmantošana reti kad notiek tūlītēji un spēji vardarbīgi, tas ir ilgstošāks process, bērna modrība tiek iemidzināta," saka Kovaļevska.

Tikmēr Tiesībsarga birojs ceļ trauksmi, ka augsts risks piedzīvot seksuālu izmantošanu ir arī dažādās institūcijās, kur bērni atrodas bez vecākiem, internātos, jeb skolās ar dienesta viesnīcām un bērnu namos.

"Mēs kā birojs braucam uz iestādēm un redzam tās lietas, kur trīspadsmitgadīga meitene nokļūst kompānijā ar četriem pieaugušiem vīriešiem, un viņa tiek seksuāli izmantota. Bet iestādes vadītāja saka: "Nu, saprotiet, trīspadsmitgadīgs bērns no bērnu nama nav tas pats, kas trīspadsmitgadīgs bērns, kuram ir ģimene." No sērijas – it kā tas bērns būtu gribējis tajā iesaistīties. Tā ir ļoti būtiska problemātika," teic Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīna Freiberga.

Tiesībsarga birojs saskāries arī ar gadījumiem, kad divpadsmitgadīgas meitenes iesaistītas erotiskā fotosesijā un šos foto sociālajos tīklos publicējuši vecāki.

Valsts policijas dati liecina, ka no noziegumos cietušajiem bērniem lielākā daļa cietusi tieši no seksuālas izmantošanas. Lai arī tā ir satraucoša tendence, tiesiskajā regulējumā un krimināllikumā šobrīd robu neesot.

"Šeit visi, kas bija klāt, piekrita, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Bet tas, kas saistās ar piemērošanu praksē, – te gan mums diezgan klibo. Situācija ar bērnu seksuālo izmantošanu Latvijā joprojām ir sliktā stāvoklī," saka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima (P).

Dati liecina, ka visbiežāk bērnus seksuāli izmanto viņiem tuvi un pazīstami cilvēki, un katrs trešais pāridarītājs pats ir nepilngadīgs.