Plašākam tiesnešu lokam plānots prasīt pielaidi valsts noslēpumam
Ceļu Saeimā sākušas būtiskas likuma izmaiņas, kas saistītas ar tiesu darbu hibrīdkara apstākļos. Aizsardzības komisija atbalstījusi ieceri noteikt, ka plašākam tiesnešu lokam būtu jāsaņem pielaide valsts noslēpumam. Jaunie nosacījumi gan tiek vērtēti pretrunīgi, un komisijas sēdē neiztika bez asumiem. Diskusijas izvērtās augstos toņos, kad atsevišķi tiesneši tika nosaukti par kangariem.
Daļai tiesnešu jau šobrīd nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, taču Tieslietu ministrija uzskata, ka loks būtu paplašināms. Tā iesniegusi likuma izmaiņas, kas paredz, ka pielaide jāsaņem visiem tiesnešiem, kuriem var nākties izskatīt ar valsts drošību saistītas lietas.
"Ja jebkurai citai varai – tātad gan izpildvarai, gan likumdevēja varai, kas saskaras ar valsts drošības jautājumiem, ir šī pārbaude par spēju saglabāt valsts noslēpuma objektu, tad šāda prasība, ņemot vērā to, ka arvien vairāk jautājumu nonāk tiesnesim uz galda, kuros ir šis valsts drošības elements, būtu attiecināma arī uz tiesnešiem."
Pēc ilgstošas saskaņošanas jauno regulējumu atbalsta Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs, kas lemj par pielaižu piešķiršanu. Bet iebildumi joprojām ir Tieslietu padomei. "Kas nav salūzis, nav jālabo," uzsvēra tās pārstāvis.
"Tieslietu padome skatās uz šo piedāvājumu nedaudz skeptiski, galvenokārt tādēļ, ka esošā sistēma līdz šim nav parādījusi nekādas problēmas likuma piemērošanā. Līdz ar to, ja nav problēmu, tad varbūt arī nav nepieciešams pārskatīt esošo sistēmu."
Savukārt Aizsardzības komisijas deputātu vairākums atbalstīja ieceri plašākam tiesnešu lokam prasīt pielaidi valsts noslēpumam.
"Jaunā ģeopolitiskā situācija ir daudz sarežģītāka, nekā tā bija 1990. gadu sākumā. Un tā prasa arī jaunu pieeju un jaunus risinājumus."
Pret izmaiņām iestājās tikai partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs.
"Nelojalitātes jautājumu ar šādu pielaidi nevar atrisināt. Mēs vienkārši izveidosim kārtējo kontroles mehānismu, kas tiesu varai nav labi."
Apspriežot likuma izmaiņas, izskanēja vērtējums atsevišķu tiesnešu lēmumiem lietās, kas saistītas ar noziegumiem pret valsti.
"Skumjš skats veidojas, ņemot vērā, ka tiesu sistēma, manuprāt, nav bijusi pietiekami efektīva attiecībā uz sevis sakārtošanu. Arī šie pēdējie precedenti, kur tiesneši palaiž uz brīvām kājām spiegus. Kuri pēkšņi uzreiz aizskrien uz Krievijas pusi projām. Tas ir normāli, ja? Jūs te sakāt – nē, nē, šis nav labs piedāvājums. Kur ir jūsu piedāvājums? Kur ir jūsu piedāvājums, kā sakārtot sistēmu, lai šādi, es teiktu, kangari nestrādātu tieslietu sistēmā?"
Jāņa Dombravas uzstāšanos pārtrauca Rosļikovs.
"(Raimonds Bergmanis, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs, "Apvienotais saraksts") Es jums ļāvu izteikties? (Rosļikovs) Man nav jālūdz jūsu atļauja. (Bergmanis) Kā tad! (Rosļikovs) Man nav jālūdz jūsu atļauja. (Bergmanis) Kā tad! Es vadu šo sēdi. Šeit ir kārtība, kā var notikt sēde. (Rosļikovs) Kad viens cilvēks pazemo citu cilvēku, tas nav pieņemami. (Bergmanis) Ja jūs gribēsiet izteikties, jūs varat pajautāt vārdu. Es jums došu. Tāpēc es jūs koleģiāli arī lūdzu uzvesties šeit."
Pēc asās vārdu apmaiņas, deputāti nolēma izmaiņas virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē. Ja tās pieņems, jaunais regulējums stāsies spēkā no nākamā gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
