1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas garantēs aizsardzību trauksmes cēlējiem

Stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums. Turpmāk ikviens, kurš sadūšosies runāt par nelikumībām, tiks valstiski aizsargāts. Trauksmes trauksmes cēlēji ir cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo.

Šā gada 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas garantēs aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, kā arī noteiks vairākus citus trauksmes celšanas mehānismus. Kampaņā "Redzi. Dzirdi. Runā." iecerēts veicināt izpratni par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā. Ne vienmēr cilvēki zina, kur vērsties vai arī klusē bailēs no iespējamām sekām – atbrīvošanas no darba, vēršanos pret pašiem vai radiniekiem.

Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušņe norāda: "Ļoti būtiska likuma daļa ir aizsardzības garantijas. Pirmkārt, trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība. Dati par trauksmes cēlēju iespējami drīz tiek pseidonimizēti."

Ja ziņošana par pārkāpumu tomēr radījusi nelabvēlīgas sekas, valsts apsolās nodrošināt juridisko palīdzību, pagaidu aizsardzību, atlīdzinās zaudējumus vai personisko kaitējumu, kā arī atbrīvos no juridiskās atbildības.

Par nelikumībām var ziņot valsts iestādēs vai masu medijiem, bet likums arī noteiks, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro: "Vai tas ir privātais uzņēmums vai valsts iestāde, jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai. Valsts kanceleja izveidos vadlīnijas. Vai tā ir īpaša uzticības personai, kurai ziņot."

Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas varēs atrast internetā.