Atklāts stratēģiski svarīgais Polijas‑Lietuvas gāzesvada starpsavienojums

508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā – 343 kilometri. Gāzes vads sāka darboties 1. maijā, bet šodien, piedaloties Polijas, Lietuvas, Latvijas un Eiropas Savienības amatpersonām, notikusi tā svinīga atklāšana.

Polijas prezidents uzsvēra, ka šī gāzesvada starpsavienojuma atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis: "Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl netika pateikts, ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā. Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no austrumiem."

Lietuvas prezidents norādīja, ka šī ir vēsturiska diena ceļā uz to, lai mūsu reģions beidzot spētu nokāpt no Krievijas gāzes adatas. Nausēda vēlreiz aicināja pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar kontinentālo Eiropu pirms paredzētā termiņa – 2025. gadā: "Šis projekts ir ļoti nozīmīgs solis, lai nodrošinātu mūsu neatkarību no Krievijas enerģētikas resursu piegādēm. Taču svarīgi atcerēties, ka starpvalstu savienojumi ir tikai daļa enerģētiskās drošības problēmas risinājuma. Svarīgi nodrošināt visu infrastruktūru, importēt gāzi nevis no Krievijas, bet no citām valstīm, un šai ziņā svarīga nozīme būs Igaunijā un Latvijā iecerētajiem sašķidrinātās dabasgāzes temināļiem. Domāju, tas radīs visus nepieciešamos nosacījumus, lai pateiktu – pietiek, mēs jau esam gatavi saraut visas saites ar Krievijas gāzes piegādātāju "Gazprom"."

Latvijas prezidents Egils Levits pauda uzskatu, ka Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums sniegs drošības pienesumu visām Baltijas valstīm un Somijai: "Mēs ejam tālāk, sperot plašu soli uz priekšu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Eiropas rietumdaļā valdīja diezgan liels naivums, ka var tirgoties ar Krieviju, ka Krievija ir partneris, ar ko var rēķināties tas, protams, ir nepareizi, un mēs, baltieši, un Polijas kolēģi zinājām to vienmēr, tāpēc mēs arī pastāvīgi iestājāmies pret "Nord Stream 2″. Ar Krieviju nevar tirgoties, jo Krievija izmanto politiskos sakarus politiskai šantāžai."

Lietuvas enerģētikas ministrs iepriekš izteica domu, ka sinhronizāciju būtu iespējams paātrināt, vispirms īstenojot pašus svarīgākos projektus, bet pārējos atliekot uz laiku jau pēc faktiskās energosistēmu saslēgšanas.