Bankas Saeimā spiestas skaidroties par kūtro kreditēšanu un procentu likmēm
Ar banku politiku Latvijā apmierinātība īsti nav bijusi nekad. Finanšu krīzē tām pārmeta, ka pirms tam kredīti dalīti pa labi, pa kreisi. Pēdējos gados gan Latvijas Banka, gan uzņēmēju organizācijas uzskata, ka mūsu kredītiestādes ir pārāk kūtras savā aizdevumu politikā.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 52 miljonu eiro peļņu. Tas ir par aptuveni par 50% vairāk nekā pirms gadu iepriekš.
Noguldījumi bankās pēdējos gados pastāvīgi pieauguši. Kāpums arī izsniegtajiem kredītiem, bet te dinamika manāmi lēzenāka. Baltijas valstīs likmes aizdevumiem augstākas nekā vidēji eiro zonā, savukārt noguldījumiem zemākas, turklāt Latvija to apmērā iepaliek arī no abām kaimiņvalstīm.
Nemierā par šiem rādītājiem, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija šodien bija aicinājušas uz sēdi baņķierus un valsts institūcijas skaidrot, kāpēc tā.
"Ja mums ir zemas procentu likmes mājsaimniecību noguldījumiem un lielas procentu likmes aizdevumiem uzņēmumiem, tas ir tas, kas veicina banku peļņu."
Komisijas sēdē izskanēja kritika par kūtro kreditēšanu, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmēju segmentā, un vainoja pie tā konkurences trūkumu nozarē.
"Drīz mēs varēsim cīnīties par to – pasu izsniegšana vai tikšana pie bankas, kur var nonākt ātrāk. Pašam bija pieredze. Pirmdien piesakies pie bankas, ceturtdiena tuvākais iespējamais laiks. Acīmredzami neeksistē konkurence banku sektorā, un pārāk komfortabli bankas šajā brīdī jūtas. Ir nepieciešama stiprāka konkurence. Tajās Baltijas valstīs, kur izraujas kādi alternatīvi tirgus spēlētāji, notiek lielāka konkurence par kredītņēmējiem vai noguldītājiem.
Apgalvojumam par konkurences trūkumu gan nepiekrīt pašas komercbankas apvienojošajā Finanšu nozares asociācijā. Iemesli, kāpēc nekreditē vairāk vai lētāk, meklējami, piemēram, arī iespējās kredītiestādēm atgūt aktīvus un arī Latvijas uzņēmumos. Daļa pati neesot gana ambicioza attīstīties, daļai nav pietiekami, tā teikt, finansiāli veselīga, lai tai gribētu aizdotu naudu.
"Nostiprinājies, ka mums ir, piemēram, četras bankas, bet mums ir vairāk nekā bankas. Mums ir 13 bankas. Tāpēc konkurence ir. Varu tikai aicināt izmantot. Neapstāties tikai pie ērtām bankām, bet pameklēt arī piedāvājumus citur."
Valsts pusē lielas cerības konkurences pastiprināšanā uz tām salīdzinoši mazajām bankām, kuras pēdējos gados maina savu biznesa modeli un koncentrē to uz vietējo tirgu. Arī kapitāla tirgus attīstībai un valsts programmām paredzēta sava loma finansējuma nodrošināšanā tautsaimniecībai. Maijā iecerēts par šo atkal apspriesties Saeimā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
