Covid‑19 krīze: Brisele nespēj vienoties par atbalsta mehānismu dalībvalstīm

Ilgstošās nesaskaņas starp dalībvalstīm ilgst jau vairākus gadus un būtiski ir aizkavējušas nākamā daudzgadu budžeta pieņemšanu. Eiropas Komisijai bija uzdots pārskatīt nākamā perioda budžetu, kurā iekļauts Covid-19 atveseļošanās plāns. Sākotnējais termiņš bija aprīļa sākums, pēc tam 6. maijs – bet arī ceturtdien komisijai konkrētu risinājumu nav.

"Komisijas vadītāja parlamentam neko jaunu nepateica – par trīs pīlāriem instrumentiem – tā ir klasika. Komisija nav pārliecināta, ļoti tur šo projektu slepenībā. Tas nozīmē, ka nav panākta vienošanās ar lielākajām dalībvalstīm. Šī komisija ir politiski vāja, un tas ir bīstami," norāda EP deputāts Roberts Zīle (NA).

Eiropas Parlaments ņēmis grožus savās rokās un šoreiz par pārsteigumu – neatkarīgi no ierasti sadrumstalotajiem uzskatiem vairums – piecas parlamenta frakcijas – balso par rezolūciju, kurā aicina parlamentu nekavējoties pieņemt ārkārtas rīcības plānu ekonomiku atveseļošanai.

"Parlaments ar šo sūta ļoti skaidru un nepārprotamu vēstījumu – ka nav nekādi joki, un vēl tajā tekstā ir ietverti tādi vairāk vai mazāk atklāti draudi vai brīdinājumi par to, ka, nu, piedošanu, ja jūs nerespektēsiet to, ko mēs šeit prasām, tad rēķinieties, ka mēs bloķēsim nākamās septiņgades budžetu. Un tās būs pietiekami lielas ziepes visām trūcīgajam un taupīgajām dalībvalstīm," TV3 ziņām skaidro EP deputāts Ivars Ījabs (AP).

Krīzes dēļ nepieciešams dubultot bloka kopējo budžetu, un tas nozīmē iemaksu pieaugumu. Lielākās donorvalstis ir kategoriski pret to palielināšanu, arī šobrīd, kad pandēmijas seku mazināšanai Savienības pašienākumu celšana ir stratēģiski svarīga, lai glābtu bloka ekonomikas. Vēl viens no variantiem, kā stimulēt Savienības ekonomiku, – aizņemties pasaules finanšu tirgos.

Tomēr neskaidrību joprojām ir daudz – nav zināms, cik dalībvalstu ir gatavas maksāt kopējā budžeta noturēšanai. Tāpat – no kurienes ņemt naudu dalībvalstu atlabšanai, un kā to piešķirs.

"Es domāju, ka arī Latvija nevarētu tam piekrist, jo, ja tās ir dotācijas, tad nākamais daudzgadu budžets maksās procentus par šim dotācijām finanšu tirgos. Un, kas tad būs tās galvenās jomas, no kurām atsūknēs naudu? Lauksaimniecība un kohēzija. Tās ir divas jomas, kas Latvijai ir ļoti svarīgas, jo tās ir galvenās investīcijas, kas Latvijā ienāk. Mūsu interesēs pats svarīgākais  – lai kāds arī nebūtu gala variants daudzgadu budžetam – lai tās sadaļas, kas attiecās uz lauksaimniecību un kas attiecās uz kohēziju, lai tās netiktu samazinātas," pauž EP deputāte Sandra Kalniete (JV).

Latvijas parlamentārieši gan cer uz bagātāko Savienības valstu piekāpšanos un izpratni, ka ir jāizveido solidārs fonds, kas būtu pieejams visām dalībvalstīm ar vienādiem nosacījumiem.

Eiroparlamenta deputāti lielākoties uzskata, ka pašreizējā krīze mudina vēl steidzamāk novērst iespējamo risku, kas rastos, ja nākamais Savienības budžets nestātos spēkā nākamā gada 1. janvārī. Eiropas Parlamenta atbalstītā rezolūcija pieprasa –  komisijai līdz 15. jūnijam jāiesniedz priekšlikumi  ārkārtas rīcības plānam budžeta jautājumos.