Eiropas Savienības pāreja uz klimatneitrālu politiku varētu izmaksāt vienu triljonu eiro

Tapis ambiciozs plāns nākamo 30 gadu laikā Eiropas ekonomiku padarīt klimatneitrālu. Lai to paveiktu, jau tuvākajos desmit gados būs vajadzīgas investīcijas viena triljona eiro apmērā. Kur ņemt šādu naudu, skaidrības gan nav.

Eiropas Komisija (EK) Strasbūrā šonedēļ iepazīstināja ar Ilgi gaidīto taisnīgas pārejas mehānismu, kas paredz atbalstu tām ES valstīm un reģioniem, kurus vistiešāk skartu virzība uz klimata neitrālu ekonomiku. Pamatā tie ir reģioni, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā, piemēram, ogļu vai naftas ieguvi.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis norāda: "Atbalsts no šī mehānisma būs pieejams visām ES dalībvalstīm, tātad ņemot vērā divus kritērijus – pirmais ir atkarība no fosilajiem energoresursiem, no kuriem tad jāvirzās prom. Un otrs – dalībvalstu kopējais ekonomiskais līmenis, un līdz ar to iespējas veikt papildus investīcijas jeb tā vienkāršāk sakot – nabadzīgākajām valstīm pienāksies lielāks atbalsts."

Taisnīgas pārejas mehānisms jeb Eiropas ilgtspējīgo investīciju plāns paredz no nākamā perioda budžeta dalībvalstīm klimata neitrālas politikas īstenošanai atvēlēt 7,5 miljardus eiro.

Par Eiropas zaļo kursu atbildīgais EK viceprezidents Franss Timmermans skaidro: "Šī nauda tiks izmantota, lai darbinieki varētu apgūt jaunas iemaņas, lai uzņēmumi saņemtu atbalstu, lai veidotu jaunus uzņēmumus. Fonda mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārkārtoties uz klimatu nepiesārņojošām tehnoloģijām."

Tomēr šie 7,5 miljardi uz visām dalībvalstīm ir kā piliens okeānā un sedz tikai nelielu daļu no nepieciešamajām investīcijām. EK aplēsusi, ka zaļā kursa īstenošanai sākotnēji būs nepieciešami 260 miljardi eiro gadā.  Kopumā tas varētu prasīt vienu triljonu eiro. Kur ņemt šādus līdzekļus, – skaidrības nav. Līdz ar to neizbēgt no tā, ka dalībvalstīm pašām būs jādomā, kā īstenot zaļā kursa politikas prasības.

"Šis ilgtspējīgo attīstības plāns sedz tikai daļu no nepieciešamajām investīcijām, un tur turklāt tas būs nepieciešamas vēl lielākas, jo virzība uz klimata neitrālo politiku turpināsies. Papildus tam vēl nāks daudz privāto investīciju, jo nosakot stingrākas emisijas prasības dažādās jomās, vai tā ir mājokļu joma, ēku būvju energoefektivitāte, vai tā ir transporta degvielas efektivitāte, protams, arī privātajam sektoram būs daudz jāinvestē, lai šos mērķis sasniegtu," norāda Dombrovskis.

Tas varētu viest arī izmaiņas nodokļu politikā.

EP deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") pauž: "Lai īstenotu visus šos jaunos mērķus, ir jāievieš jauni nodokļi, – nepārstrādātās plastmasas nodoklis, arī par to, ka ceturtdaļa vai piektdaļa no CO2 emsiju tirdzniecības ieņēmumiem varētu tiktu ieskaitīti ES budžetā. Manuprāt, ļoti labu pienesumu varētu dot digitālais nodoklis, kas arī tiek diskutēts."

EK ieceres, visticamāk, kavēs ieilgusī cīņa par ES budžeta pārdali – EP varētu neatbalstīt tik vērienīgu tērēšanos, jo naudu klimata neitrālas politikas īstenošanai EK vēlas rast uz Eiropas fondu rēķina.

"Mums ir lielas ambīcijas, kas patiesībā ir grūti īstenojamas bez līdzekļu samazinājuma, īpaši kohēzijas un lauksaimniecības politikai," saka EP deputāte no Itālijas Elizabeta Gualmini.

Pret to asi iebilst dalībvalstis, tostarp arī Latvija, kas lielā mērā ir atkarīgas no šiem fondiem.

"Mēs noteikti negribam, lai šīs problēmas tiktu risinātas uz kohēzijas uz lauksaimniecības rēķina," saka Vaidere.

EP rosina nepieciešamos līdzekļus iegūt, palielinot iemaksu kopējā budžetā – no līdzšinējā 1% palielinot to līdz 1,3% no IKP. Tomēr šķirties no lielākām summām kategoriski atsakās lielākās ES budžeta donorvalstis.

"Es tomēr ceru uz lielo valstu dalībvalstu, kas ir neto maksātājas, saprātu, – ja mēs gribam šīs ambiciozās idejas īstenot, tad arī ir jāmaksā un neba mazajā valstīm, kurām šī kohēzija ir vajadzīga. Mums šis 1,3 % no IKP iemaksas ir ļoti pieņemama, Baltijas valstīm," bilst Vaidere.

Vēl viens jautājums, kas dara bažīgas dalībvalstis – vai Eiropa ar zaļo kursu neiešaus pati sev kājā un, piemēram, uzņēmumi no Eiropas nepārorientēsies uz valstīm ar mazāk stingru ekoloģisko politiku. Eiropas lēmējinstitūcijas šādu scenāriju ir paredzējušas un tiek runāts par oglekļa nodokļa ieviešanu uz robežām. Tas gan  varētu nopietni sarežģīt Eiropas attiecības ar ASV un Ķīnu, kā arī daudzām citām valstīm, kurām ir ciešas tirdzniecības saites ar ES.