Uz saturu

Grevcova ētikas komisijā norāda, ka Okupācijas muzejs viņai radījis "dīvainas sajūtas"

Saeimas ētikas komisija sākusi skatīt Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas (S) izteikumus par Latvijas okupāciju. Grevcova norāda, ka neko ļaunu negribēja teikt, bet Okupācijas muzejs viņai esot radījis "dīvainas, neparastas sajūtas", novēroja TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šodien Saeimas ētikas komisija sākusi skatīt deputātes Grevcovas izteikumus par valsts okupāciju. Viņa savā kontā vietnē "Tiktok" bija ievietojusi video, kurā kritizēja Okupācijas muzejā izstrādāto valsts vēsturi, krievu valodā klāstot, ka atnākusi uz "tā saucamo Okupācijas muzeju". Grevcova video apgalvoja, ka muzejā "nesakrīt fakti" un ka gids stāstot "paralēlo, izdomāto vēsturi". Vēlāk viņa video izdzēsa.

Šodien to kā iespējamo pārkāpumu vērtēja Grevcovas kolēģi. Uz sēdi uzaicināta Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, kas uzsvēra Grevcovas izteikumus, kas, viņasprāt, neatbilst deputāta ētikas kodeksam.

Solvita Vība
Okupācijas muzeja direktore

"Ļoti konkrēti, tie ir četri – "tā saucamais Okupācijas muzejs", "neatbilst īstenībai", "paralēlā izdomātā vēsture, "muļķo mūs muļķo!" Tā ir melošana, kārtējā melošana! Meli atklāj vāju dvēseli, bezpalīdzīgu prātu un ļaunu raksturu. Paldies!"

Grevcova komisijas sēdē mēģināja taisnoties, ka okupāciju nekad nav noliegusi, bet, viņasprāt, muzejā esot dīvaina ekspozīcija. Tāpat deputāte kolēģus aicināja iepazīties ar savu "Tiktok" ievietoto video par 1949. gada deportācijām. Tas vēl tikai pielēja benzīnu jau tā nokaitētajā atmosfērā.

Glorija Grevcova
Saeimas deputāte ("Stabilitātei!")

"Nekad nekur neesmu noliegusi okupāciju, es izteicu savu viedokli… izdomāta vēsture? Katram cilvēkam ir savs runas veids.. Tas ir runas veids…"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kolēģi asi nosodīja Grevcovas rīcību un neapdomīgos izteicienus par okupāciju.

Leila Rasima pat retoriski piebilda, ka Grevcovai vajadzētu nolikt deputāta mandātu.

Leila Rasima
Saeimas deputāte ("Progresīvie")

"Man šķiet, ka šie izteikumi nav nejauši, bet tās ir apzinātas rīcības. Papildu neticību rada, ka oriģinālais video, par ko runājām, bija izplatīts krievu valodā, bet paskaidrojošais jeb piedošanas lūgšanas video tika izplatīts latviešu valodā."

"Domāt, pirms kaut ko teikt! Tas ir ļoti būtiski visiem, kas te ir dzīvojuši! Okupācija, izsūtīšana, tā ir sensitīva tēma, par ko nevar izpausties, kā gribi!" vērsa uzmanību Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā!").

Kritiku Grevcova uzklausīja klusējot, bet ar izteiktu mīmiku un pat žestiem.

"Jūs neesat privātpersona! Jūs to drēbi noliekat prom. Tur nav galvas grozīšana šādā veidā, tur ir 100% piekrišana. Kas nāk no jūsu mutes ārā, kā mans kolēģis Zivtiņa kungs teica: "Jūs vispār nevarat atļauties šādas lietas teikt"!" neizpratnē bija Saeimas deputāts Irma Kalniņa ("Jaunā Vienotība").

Grevcova sēdē bija pieaicinājusi sabiedrisko aktīvistu Jāni Straumīti, ar kuru kopā apmeklēja Okupācijas muzeju. Straumītis soctīklos slavens ar savām tiešraidēm, uzstājīgi pieprasot uzrādīt Satversmes oriģinālu. Viņa dalība sēdē izvērtās par farsu, un komisijas vadītājs lūdza Straumītim doties prom.

Jānis Straumītis
aktīvists

"Ā, tātad baidāties dzirdēt taisnību? Bet kā tad ir ar to Satversmi, kuru jūs ievērojat? Pēc kādas Satversmes jūs dzīvojat, nespējat atbildēt?"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sēdes beigās komisija ar balsu vairākumu lēma Gloriju Grevcovu no dalības nākamajās sešās parlamenta sēdēs par deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimā.

Tikmēr sēdes beigās neliela saķeršanās sanāca komisijas vadītājam ar pašpasludināto Satversmes oriģināla meklētāju.

Jau vēstīts, ka vietnē "TikTok", daloties iespaidos pēc ekspozīcijas aplūkošanas, Grevcova muzeju nosauca par tā dēvēto Okupācijas muzeju, kura gids stāsta izdomātu vēsturi, bet ekspozīcija ir propaganda un apmeklētāju muļķošana.

Par Grevcovas skandalozajiem izteikumiem saistībā ar Latvijas okupāciju Valsts drošības dienests uzsācis kriminālprocesu.

Žurnālists
Medijos jau 15 gadus, interesē kā Latvijas notikumi, tā starptautiskā dienas kārtība. Veidojis daudz stāstu par migrācijas problēmām. Uzskata, ka viena no lielākajām Latvijas problēmām ir korupcija, tādēļ jūt gandarījumu, ja izdodas izgaismot noziegumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm