Uz saturu

Kādas ir Kulberga iespējas izveidot valdību?

Kā turpmāk virzīsies politisko spēku sarunas par jauno valdību, lielā mērā noteiks partiju priekšvēlēšanu aprēķini. Tā TV3 Ziņām prognozēja aptaujātie politikas komentētāji. Kā viņi vērtē Andra Kulberga (AS) iespējas izveidot valdību?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šobrīd valdības veidošanas sarunās izšķirošais jautājums ir: vai "Jaunā Vienotība" piekritīs strādāt Andra Kulberga valdībā? Politikas komentētāji norāda, ka tieši no šīs izvēles lielā mērā būs atkarīgs, kāda koalīcija varētu tikt izveidota.

"Tradicionāli bijis viedoklis, ka "Vienotībai" ir Ārlietu ministrija, es domāju, ka tur nav problēmu, – bet kas notiek ar finanšu ministriju? Es domāju, ka te nav runa par Ašeradenu personīgi, bet es domāju, ka "Vienotībai" ir sajūta, ka viņiem tas process ir viņu kontrolē. Labi, slikti, tas tā, bet ja viņiem pēkšņi pasaka, nē jums būs tikai ārlietu ministrija un tikai, teiksim, Tieslietu ministriju, tad viņi nepiekritīs, es domāju," komentē žurnālists Māris Zanders.

Savukārt žurnāla "Ir" komentētājs Aivars Ozoliņš norāda: "Es pašlaik nevarētu teikt, cik daudz plusi un mīnusi ir katrā pusē, – katrā ziņā iet Kulberga valdībā viņiem īsti izdevīgi nebūtu. No otras puses – palikt tiem, kuri nepieļauj šādas valdības izveidošanu pirms vēlēšanām, arī nebūtu pārāk izdevīgi. Pašlaik viss būs atkarīgs no tā, kā izrēķinās "Vienotība"."

Ja "Jaunā Vienotība" tomēr atteiktos iesaistīties Kulberga valdībā, viens no iespējamiem scenārijiem būtu meklēt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) atbalstu, vienlaikus to atstājot ārpus valdības. Šāds modelis gan būtu politiski sarežģīts, jo valdībai nāktos paļauties uz ārēju atbalstu.

Māris Zanders
žurnālists

Domāju, ka tāda arī pilnīgi ir iespēja, es pat saprastu to Kulberga loģiku. Gala galā, viņam vismaz formāli nevar pārmest, ka Šlesers atbalstītu karu pret Ukrainu, vai kaut kā tā, jo tur visi pareizie teksti jau ir bijuši no LPV puses.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tie gan nav vienīgie iespējamie scenāriji. Ja premjera amata kandidātam valdību tomēr izveidot neizdotos, prezidents valdības veidošanu varētu uzticēt citam kandidātam.

Aivars Ozoliņš
žurnāla "Ir" komentētājs

Tas būtu līdzīgi, kā iepriekšējā Saeimā – prezidents Vējonis iedeva iespēju izveidot valdību vispirms Bordānam, pēc tam Gobzemam, bija skaidrs, ka viņi neizveidos, beigās nonāca pie "Jaunās Vienotības" Kariņa. Kaut kas līdzīgs varētu būt arī šoreiz, ja neizveido Kulbergs, nākamās desmit dienas neizveido Indriksone, ZZS, protams, diez vai dos, ņemot vērā visu šo kriminālo bagāžu, kas viņiem pēkšņi tagad ir.

Savukārt vēl viens variants būtu esošajai valdībai turpināt darbu līdz Saeimas vēlēšanām, kļūstot par tehnisku valdību.

"Tā problēma Latvijā ir tāda, ka politiķi saka vienu un tam nevar ticēt, jo atbildot uz jautājumu, visi ir teikuši, ka tehniska valdība nav laba – vai viņi tiešām tā, kā teiktais, ka viņi to negrib viņi piedāvās arī Indriksonei un tā joprojām. Ej nu tagad tici viņiem, – jo sanāk tā, ja Kulbergam neizdodas, jādod iespēja Indriskonei, bet tikpat labi var izrādīties, ka tā pati tehniskā valdība ir beigu beigās," teica Zanders.

Eksperti arī norāda, ka neatkarīgi no tā, vai valdību izdosies izveidot šim premjera kandidātam vai citam politiskajam spēkam, līdz Saeimas vēlēšanām palicis mazāk nekā pusgads, tāpēc partiju lēmumus galvenokārt ietekmēs priekšvēlēšanu aprēķini.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm