Kas notiks tālāk? Atsevišķi politiķi, iespējams, varētu mainīt nostāju par labu Stambulas konvencijas neatcelšanai

Valsts prezidents neapšauba Saeimas tiesības lemt par izstāšanos no starptautiskiem līgumiem. Tomēr viņš secinājis, ka šoreiz šāda rīcība nav pienācīgi pamatota un radītu nebijušu precedentu Eiropā, jo Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstātos no starptautiskas cilvēktiesību konvencijas.

Rinkēvičs uzskata, ka Saeima nav izvērtējusi to, kāpēc valdība neatbalsta izstāšanos no Stambulas konvencijas. Viņš arī norāda, ka šīs konvencijas ratificēšana un denonsēšana viena sasaukuma laikā raida pretrunīgu vēstījumu par Latvijas gatavību pildīt starptautiskās saistības. Un prezidentu neapmierina arī tas, ka lēmums par izstāšanos pieņemts, pirms izpildīts valdībai dotais Saeimas uzdevums par visaptveroša likuma izstrādāšanu vardarbības novēršanai.

Prezidents uzskata, ka lēmums par konvenciju ir jāpieņem nākamajai Saeimai.

"Ideālā variantā šī likumprojekta noraidīšana no Saeimas puses un nevirzīšana tālāk būtu pirmais labākais risinājums. Bet es arī redzu, ka ir ļoti daudz emociju bijušas. Mēs redzam ļoti lielu sabiedrības viļņošanos šajā jautājumā. Manā ieskatā, visdemokrātiskākais veids ir brīdis, kurā vēlēšanu procesā Saeimas partijas diskutē par jautājumiem, kas ir būtiski valsts attīstībai. Jā – pauž vēlreiz savu viedokli, ko darīt ar šo konvenciju. Un jaunā Saeima ar jaunu mandātu var šo jautājumu skatīt, neskatīt, pieņemt, noraidīt," saka Rinkēvičs.

Vēl pirms prezidenta lēmuma partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas ierosināja izstāšanos, sacīja, ka savu nostāju nemainīs.

"Mūsu frakcijas "Latvija pirmajā vietā" balsojums noteikti neatšķirsies. Ko darīs citi deputāti, man šobrīd ir grūti prognozēt, jo bija arī pietiekami liels skaits deputātu, kuri nebalsoja vispār," stāsta LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.

Nacionālā apvienība sola vērtēt prezidenta argumentus, vienlaikus akcentējot, ka jādomā, kā saliedēt sabiedrību.

"Pilnīgi ir skaidrs, mums ir ienaidnieks, un tas ir aiz Latvijas robežām. Tāpēc mums būtu jāatrod jauni saprašanās tilti mūsu sabiedrībā, jo šādu eskalāciju, šādu naidīgu viedokļu polarizāciju es neatceros pieredzējusi jau ļoti sen," norāda Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).

Bet "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", kuri aicināja prezidentu likumu atgriezt Saeimā, uzskata, ka tagad varētu izdoties novērst izstāšanos no konvencijas.

"Es ceru, ka Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un ZZS deputāti šajās brīvdienās, arī dzirdot sabiedrības un savu vēlētāju viedokli, tomēr domas mainīs. Un man tiešām ir ticība, redzot, ka jau vairāki deputāti publiski sociālajos tīklos, kas līdz šim ir balsojuši "par", jau izskatās, ka sāk mainīt domas," pauž "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

"Manuprāt, neviens nav gaidījis šāda veida sabiedrības mobilizāciju un spiedienu tomēr, kas ir parādījies pēdējo dienu laikā. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ietekmē deputātus. Gan protests pagājušajā trešdienā pie Saeimas, gan plānotais protests šo ceturtdien neapšaubāmi ietekmēs to, kā deputāti lemj. Jau piektdien privātās sarunās man atsevišķi deputāti norādīja uz to, ka atkārtotā balsojumā viņi vai nu tajā nepiedalīsies, vai neatbalstīs to," saka "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Ar publisku aicinājumu mainīt lēmumu par izstāšanos nācis klajā viens no "Apvienotā saraksta" līderiem, Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks: "Šis ir pliks stāsts, kā bērna asara. Var klapēt mājās vai nevar klapēt. Aicinu visus aizdomāties. Un vēl nekas nav zaudēts. Mēs vēl visu varam izlabot!"

Vai vismaz daļa "Apvienotā saraksta" deputātu varētu mainīt viedokli, frakcijas vadītājs Edgars Tavars izvairījās atbildēt: "Mēs saprotam, ka visas puses šobrīd ir uzskrējušas ļoti augstā kokā, ka sabiedrība tiek sašķelta savā starpā. Es domāju, ir jārod risinājums visiem, kā viena un otra puse var panākt koleģiāli pretī."

Līdzīgi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa atturējās prognozēt viņas pārstāvēto "zaļzemnieku" iespējamo rīcību. Viņasprāt, lēmumu nevajadzētu sasteigt: "Te es redzu, ka varētu iedot pietiekami ilgu laiku. Pirmkārt, lai norimtu kaislības, lai visi tā mierīgi izpūstu gaisu un saprastu, vai patiešām visi ir par šīs konvencijas denonsēšanu vai kā citādi."

Tikmēr valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) uzsver, ka viņai būs "lieli jautājumi", ja ZZS neieklausīsies sabiedrības daļā, kas pieprasa saglabāt konvenciju.

"Man ir arī svarīgi, lai to cilvēku balsis, kas ir skaļi izteikušas savu viedokli, tiktu uzklausītas arī politiskajā procesā. Un lai politiķi tajā ieklausītos un neteiktu, ka viņiem viss ir kārtībā, jo nav kārtībā! Ir jāuzklausa sabiedrība, paldies!" saka Siliņa. Jautāta, vai neizslēdz pārmaiņas koalīcijā, viņa konkrētu atbildi nesniedza, vien atkārtojot: "Paldies!"

Valdības partiju attiecību noskaidrošana šodien izpalika. Jo, gaidot prezidenta lēmumu, tika atcelta koalīcijas partneru iknedēļas tikšanās.