Uz saturu

Koalīcijā savstarpējo attiecību "pingpongs". Kādi vēstījumi nolasāmi valdības saspīlējumā?

Koalīcijā notika "savstarpējo apvainojumu pingpongs" , un nu situācija ir nokaitēta līdz maksimumam, tā portālam "tv3.lv" notikušo koalīcijā pēc pēdējo dienu nesaskaņām, kas noslēdzās ar aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

11. maijā 15:35

Domājot, kas notiks tālāk un vai pašreizējais atrisinājums ir samērīgs, politoloģe norāda, ka notikušais Rēzeknē, un tas kāda bija situācijas dinamika, apliecina, ka pastāv būtiskas problēmas aizsardzības nozarē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Neraugoties uz to, ka šķietami visi ir sadevušies rokās, lai finansējums primāri tiek novirzīts aizsardzības nozarei un daudzas nozares ir palikušas zināmā mērā otrajā plānā. Diemžēl tas nav devis vēlamo efektu [..], un drošību, ka atbildīgie dienesti patiešām tur roku uz pulsa," saka Metla-Rozentāle.

Politoloģe norāda, līdz ar to šis bija likumsakarīgs situācijas iznākums – aizsardzības ministra demisija.

Lasīšana no lapas un politiskais spiediens

Tāpat Metla-Rozentāle norāda, ka demisijas paziņojums bijis ļoti emocionāls. Ministrs mazāk koncentrējās uz konkrēto notikumu un tā analīzi, bet vairāk uz citu politisko spēku iztirzāšanu.

"Man likās interesanti, ka šo vēstījumu ministra kungs lasīja no lapas. Šķita, ka bija svarīgi neko neizlaist un pateikt visu, kas uz tās rakstīts. No vienas puses, ja es gribētu pateikt, ka es demisionēju, tas ir tāds teksts, ko var pateikt pats no sevis. Šeit likās, ka ir tāds politiskais spiediens, [..] tādā priekšvēlēšanu gaisotnē situācija tika izmantota pārdomāti, lai iesistu pārējiem konkurentiem," skaidro politoloģe.

Iespējamās nākotnes attiecības un sadarbība

Metla-Rozentāle, raugoties uz situāciju, pauž, ka pašlaik šī ķilda neizskatās īslaicīga vārdu apmaiņa. "Protams, ka ministra demisijas pieprasījums, nevienam politiskajam spēkam nav patīkams, bet cik ļoti emocionāli tas izvērtās tādā savstarpējo apvainojumu pingpongā, tas jau liecina, cik pašlaik šī situācija ir nokaitēta."

Tāpat politoloģe pauž, ka "no progresīvo puses nedaudz ir neizpratne par varas hierarhiju."

"Ja premjere izsauc partijas vadītājus uz tikšanos Koalīcijas padomē svētdien, tad teikt, ka mēs gribam satikties sestdienā vai pirmdien, un, varbūt, lai viņa vispār pagaida – nav pareizi," norāda politoloģe.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Premjers ir tas, kas nosaka dienaskārtību, un, ja tu atļaujies neatnākt uz šo tikšanos, tad premjeram, kā ikvienas iestādes vadītājam, ir tiesības pieņemt un ir jāpieņem lēmums bez tavas klātbūtnes," skaidroja Metla-Rozentāle.

Taču raugoties uz notikušā sekām Metla-Rozentāle norāda, ka "labā ziņa ir, ja mēs šobrīd ieliekam nozarē cilvēku, kas nāk no aizsardzības spēku iekšienes, tieši no militārajiem spēkiem, varētu būt lielāks drošības garants sabiedrībai, lai atjaunotu uzticību un dotu pārliecību, ka mēs varam paļauties uz aizsardzības nozares pieņemtajiem lēmumiem," komentē politoloģe.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm