Krievijas agresijas dēļ Latvija par gadu ātrāk pārstrādā aizsardzības koncepciju
Kā vislabāk aizsargāt mūsu valsti nākotnē? Militārie eksperti un amatpersonas aizvada pirmo publisko diskusiju par to, kādai būt jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai, lai tas nebūtu vien formāls dokuments, kas noguļ ministrijas plauktā.
Jauna Valsts aizsardzības koncepcija Latvijai būtu jāizstrādā vien nākamgad, bet Krievijas agresija šo procesu pasteidzinājusi. Kara muzejā šodien pulcējās mūsu kompetentākie militārie prāti – esošā un bijusī Nacionālo bruņoto spēku vadība, eksperti, politiķi un nevalstiskās organizācijas.
Gatavu atbilžu pagaidām nav. Formāts – drīzāk diskusiju rosinošs, aizsardzības ministrei lūdzot publiku nākt ar saviem priekšlikumiem, kā jaunā apdraudējuma apstākļos vislabāk aizsargāt Latviju. Jo skaidrs, ka stundā "X" sabiedrotie nesola būt klāt tai pat mirklī.
"Šajā jaunajā situācijā mēs domājam par 72 stundu gatavību uz katru iedzīvotāju, bet vismaz 10 dienas mums kā valstij jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai un draudiem, arī militāriem. Mums patīk atsaukties uz NATO 5. pantu, bet pirms 5. ir 3. pants, kas nosaka, – katrai valstij jāstiprina savas militārās spējas. To mēs arī šobrīd darām."
Tāpēc mērķis ir panākt, ka aizsardzībai novirza vismaz 3% Latvijas ekonomikas.
Jāveido Valsts aizsardzības dienests, jāstrādā pie lielākas NATO klātbūtnes reģionā, bet darbs arī pašiem ar mūsu sabiedrības attieksmi – izpratni, ka valsti nebūt nesargā tikai armija.
"Aizsardzība jau nenozīmē tikai ministrijas atbildību. Lēnām transformācija notiek, bet daudz kas no iepriekšējās koncepcijas nav izdevies un daudz kas būs jāpārnes."
"Esmu spiests konstatēt, ka šobrīd apspriežam tos jautājumus, par kuriem diskutējām pirms 8 gadiem. No diskusijas līdz tam, kas nepieciešams, pagājuši astoņi gadi. Tas ir pirmais, ko gribu pasvītrot, kaut kas jādara, lai šis būtu dzīvs dokuments, nevis dokuments ķeksītim, kurš tiek izmantots reizi četros gados atcerēties un neatvērt līdz nākamai reizei."
Darbs pie koncepcijas šodien vien iesākts, šādas diskusijas vēl notiks arī Latvijas reģionos.
Aicināts komentēt sabiedrības gatavību nākt palīgā bruņotajiem spēkiem, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzina, ka vājā vieta ir civilā aizsardzība.
"Sabiedrībā gribu nodalīt – ir sfēras, kur mums ir lieli panākumi, ja runājam par jaunatnes audzināšanu, tad ir valstiskās struktūras daudz panākušas, un tad mums ir vispārīgās lietas, kas saistītas ar civilo aizsardzību, kas ir milzīgs lauks, kur vajadzētu padarboties."
Nacionālo bruņoto spēku komandieris aicināja katru Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no profesijas sev godīgi atbildēt – cik lielā mērā viņš ir piedalījies valsts aizsardzībā un ko vēl var darīt, lai to stiprinātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
