Latviešu valodas mācīšanai 1400 cilvēkiem pāris gados tērēti 7,6 miljoni eiro, atklāj VK
Valsts kontrole vētījusi, kā Latvijā tiek veidota saliedētas sabiedrības politika, tostarp, kāda izveidojusies sadarbība starp dažādām valsts institūcijām. "Jā, un tātad mūsu secinājumi ir kritiski," vērtējot iegūtos datus, intervijā "900 sekundēm" pirmdien, 17. februārī, atzina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. "Šī, ļoti svarīgā politika, kas ietekmē arī iekšējo drošību, netiek veidota mērķtiecīgi. Tā ir vispārīga, bez izpratnes par risināmām problēmām."
Intervijā viņa detalizēti skaidroja, ka patlaban par saliedētas sabiedrības politiku atbildīgā ir Kultūras ministrija. " Tas, ko mēs redzam, ka Kultūras ministrijas tvērumā, ir krietni, krietni šaurāk nekā, teiksim, šie paši ļoti sabiedrību šķeļošie apstākļi, kas saistīti ar sociālekonomisko situāciju," pauda Vilka, piebilstot, ka minsstrijas tvērumā šie apstākļi vispār nav aplūkoti.
Otra liela problēma, kā izgaismo Valsts kontrole, saliedētas sabiedrības veidošanā Latvijā, ir tā, ka ir nepietiekama iestāžu sadarbība. "Tas, ko mēs redzējām, šī jautājuma risināšana ir sadrumstalota, nekoordinēta, netiek apzināts kopējais izlietotais finansējums," vērsa uzmanību Valsts kontroles pārstāve Vilka, un norādīja, ka pastāv risks, ka līdzekļi tiek izmantoti nelietderīgi.
Un šeit jābūt tādai nu jā, laikam, jā, jāatkārtojas tiešām tādai mērķtiecīgai, skaidri apzinātai darbībai. Pastiprināti pētījuma veikšanas procesā Valsts kontrole pievērsās latviešu valodas apguves jautājumam pieaugušajiem. Par šo jomu atbildīgā ir Izglītības un zinātnes ministrija. "Tas, ko mēs redzam, ka vienlaikus dažādām mērķa grupām, bet pārklājoties, šādus pasākumus organizē Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra," secinājusi Vilka.
"Mēs redzam, ka prasības apmācību veicējiem ir ļoti atšķirīgas. Atšķiras arī nosacījumi pašām mācībām, atšķirīgi ir apstākļi, bet arī finansējums. Piemēram, uz vienu apmācāmo 120 stundu ilgam kursam tiek tērēts no 600 eiro līdz 1200 eiro. Kas tad ir paveikts? Cik tas maksās? Informācija nav apzināta."
Vilka atzīst, ka nevar pateikt, vai visi iztērētie līdzekļi ir izlietoti nejēdzīgi, tomēr, kā liecina aplēses, tad trijos gados 1400 dalībniekiem, starp kuriem nav visi unikāli dalībnieki, iztērēti 7,6 miljoni eiro. "Vienlaikus nav vienotas datubāzes. Tie ir dati no dažādām datubāzēm. Un atkal nespēj mūsu iestādes vienoties, kura tad to darīs. Katrs velk to deķīti uz savu pusi. Mēs redzam, ka ļoti jāuzlabo šī sadarbība," atzina Vilka.
"Tas ir viens no ieteikumiem, kas saistīts ir ar šo valodu. Mūsu ieteikums Kultūras ministrijai ir par skaidru politiku, ko mēs gribam sasniegt. Ko dara katra no iestādēm? Neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda loma visā procesā. Arī par to, kādā veidā notiek uzraudzība."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
