Egils Levits oficiāli nominējis Krišjāni Kariņu par Ministru prezidenta amata kandidātu. Valdības veidošanu iecerēts pabeigt dažu nedēļu laikā.
14. Saeimas vēlēšanu uzvarētājas "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš šodien uz Rīgas pili nedevās tukšām rokām. Līdzi pēdējo dienu potenciālo koalīcijas partneru kopdarbs – topošā Ministru kabineta iecerētās darbības vadlīnijas.
Iepazīšanās ar topošās valdības iecerētajiem darbiem bija priekšnosacījumus, ko Rīgas pils saimnieks pieprasīja politiķiem pirms tālākas virzības. Deklarācija sastāv no vairākiem blokiem – drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Bez kritikas ilgajā valdības veidošana ssarunās nav izticis arī Levits, kuram pārmet vilcināšanos nominēt Kariņu par Ministru prezidenta amata kandidātu, ko, piemēram, varētu izdarīt ar konkrēto termiņu, tādējādi pastiprinot topošā premjera pozīcijas sarunās un, iespējams, ļaujot izvairīties no ieslīgšanas šķietami nebeidzamās diskusijās pa apli.
Pēc tikšanās, tieši trīs nedēļas, kopš uz pirmo sēdi pulcējās 14. Saeima, Levits nu jau oficiāli aicināja Kariņu veidot Ministru kabinetu.
"Ir saliedējusies jauna koalīcija. Šī koalīcija ir darba spējīga un arī ar labu gripu turpmākajos četros gados darboties mūsu valsts labā. Paldies!"
Rīgas pils saimnieks gan nepiekrita, ka būtu līdzatbildīgs par sarunu lēno gaitu, agrāk nenominējot premjera amata kandidātu.
"Tieši otrādi. Prezidenta uzstādījums disciplinēja šīs sarunas un arī šī regulāra sekošana sarunu gaitām," sacīja Valsts prezidents.
Savukārt Kariņš, raksturojot vēl nepabeigto deklarāciju, uzsvēra, ka viņa iecerētais pamatmērķis tajā ir pilnīga ekonomikas transformācija.
"Tas vēl ir pajēls darbs, mums vēl ir, ko darīt, bet galvenais ir tas, ka mēs visi sākam sasēsties, varētu teikt, laivā un esam vienā virzienā pagriezušies. Mēs sākam vilkt airus un neiet viss vēl vienā ritmā, bet ar katru vēzienu tuvāk un tuvāk tam."
Iecerēts, ka Saeima par jauno Ministru kabinetu varētu balsot pēc dažām nedēļām.
Jau ziņots, ka JV pēc vēlēšanām pauda vēlmi, lai koalīciju veidotu četri politiskie spēki – JV, "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība (NA) un "Progresīvie", taču AS un NA "ideoloģisko iebildumu" dēļ "Progresīvie" no sarunām tika izslēgti un pašlaik notiek darbs pie tādas valdības izveides, kurā strādātu trīs partijas – JV, AS un NA.
JV, AS un NA noslēdza sadarbības memorandu tālākai valdības veidošanai. Pēc tam JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu, kam piekrita NA, bet iebilda AS, sakot, ka partiju pozīciju saskaņošanai esot nepieciešams "memorands 2". Pašlaik šīs domstarpības konceptuāli esot atrisinātas vai arī tikušas atliktas, bet var atjaunoties diskusijas, vai valdībā ieviest vairāk nekā vienu viceministra amatu.
Pašlaik notiek darbs pie valdības deklarācijas, lai izveidotu JV, AS un NA koalīciju. Pagājušās nedēļas laikā darba grupās tika izstrādāti darāmo darbu saraksti pa nozarēm, bet šonedēļ sākts darbs pie valdības darbu deklarācijas gala versijas. Iepriekš Levits tika izteicies, ka premjera kandidāta nominēšanai gaida vismaz iesāktu darbu pie valdības deklarācijas.
Saskaņā ar Satversmi Ministru kabinetu veido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
Ja vienosies par koalīcijas izveidošanu, tad, lai apstiprinātu Kariņa otro vadīto valdību, par Ministru kabineta sastāvu būs nepieciešams balsojums Saeimā. Iespējamie ministru kandidāti ir izskanējuši neoficiāli, taču oficiāli vēl nav nosaukti. Lielākā skaidrība ir par JV potenciālajiem ministriem, bet mazākā – par AS potenciālajiem pārstāvjiem valdībā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs – 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu "Lāču ledus" un bija tā prezidents.
Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no "Jaunā laika" saraksta veiksmīgi kandidējis Saeimas vēlēšanās.
Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004. gadā partija "Jaunais laiks" ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Tomēr toreiz šim amatam tika nominēts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Indulis Emsis.
Arī pēc Emša valdības demisijas 2004. gada nogalē "Jaunā laika" valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr valdības veidošana tika uzticēja vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā.
Veiksmīgi startējot 9. Saeimas vēlēšanās, Kariņš par deputātu strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja "Jaunā laika" Saeimas frakciju.
Kariņš piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā no "Jaunā laika" saraksta, bet 2014.gadā – no "Vienotības" saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Saeima 2019.gada janvārī apstiprināja Kariņa vadīto Ministru kabinetu, kas pēc jaunās, 14.Saeimas sanākšanas turpina darbu kā nosacīti "tehniskā" valdībā.
Kariņš ir partiju apvienības JV valdes priekšsēdētājs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
