Uz saturu

Levits paziņo, ka atkārtoti kandidēs uz Valsts prezidenta amatu

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ieturējis vienas dienas pauzi pēc Nacionālās apvienības lēmuma Valsts prezidentu nominēt atkārtotai ievēlēšanai amatā, Egils Levits šodien pēc tikšanās ar premjeru paziņoja, ka ir gatavs turpināt darbu arī nākamajā pilnvaru termiņā.

Egils Levits
Valsts prezidents

"Es domāju, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar vairākumu, kur izšķirošo lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujami. Jo tas būtu pilnīgi nepareizs signāls. Tas būtu bīstams signāls gan mūsu sabiedrībai, gan mūsu sabiedrotajiem. Tādēļ es šajā situācijā šobrīd būtu gatavs kandidēt arī nākamajiem četriem gadiem."

Prezidents sagaida, ka par viņu vienoti balsos visa koalīcija un arī daļa opozīcijas, neprecizējot kuras partijas.

"Valstiski domājošie opozīcijas deputāti – es domāju, ka tiem vajag būt kopā ar koalīciju, kura tad būtu vienojusies par kopēju kandidātu," sacīja Valsts prezidents.

Atzīstot, ka Levits ir "strādājis godam", premjers Krišjānis Kariņš sacīja – prezidents var rēķināties ar "Jaunās Vienotības" balsīm.

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents ("Jaunā Vienotība")

"Viņš ir bijis viens no faktoriem, kas ir palīdzējis noturēt kuģi uz taisnā kursa. Mums šis taisnais kurss valstī ir jāturpina."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Premjers tagad apņēmies pārliecināt "Apvienoto sarakstu" atteikties no sava kandidāta Ulda Pīlēna par labu Egilam Levitam.  "Ir ļoti svarīgi, ka mēs valstī izvēlamies prezidentu, kurš pārstāv vērtības, nevis tikai spēj salasīt pa malu malām jebkādas balsis," sacīja Ministru prezidents ("Jaunā Vienotība").

Edgars Tavars
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs

"Tā ir acīmredzama šantāža. Un šādus šantāžas elementus es esmu izjutis jau vairākkārt. "Apvienotajam sarakstam" tas kā pīlei ūdens."

Edgars Tavars kategoriski izslēdz iespēju, ka "Apvienotais saraksts" Pīlēna vietā varētu atbalstīt Levitu. "Es neredzu nekādu variantu, ka "Apvienotais saraksts" varētu atbalstīt Egilu Levitu. Un šos komentārus, ka daļa opozīcijas ir "kremlini" vai kā viņi visi tiek apsaukti, es uzskatu par dzīva suņa murgiem," saka "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs.

Sašutumu neslēpj arī Saeimas priekšsēdētājs un viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edvards Smiltēns. Deputātu balsis dalīt labajās un sliktajās, viņaprāt, ir absurdi.

Edvards Smiltēns
Saeimas priekšsēdētājs ("Apvienotais saraksts")

"Vai prezidenta kungs aicina izdomāt kādu mehānismu, kā panākt, ka atsevišķi deputāti vai frakcijas nevar piedalīties balsojumā? Mums nav šāda mehānisma. Šādi apgalvojumi ir absolūts absurds!"

Nespējot panākt vienošanos koalīcijā, gan Levita, gan Pīlēna izredzes uzvarēt vēlēšanās ir neskaidras. Tāpēc tiek pieļauts, ka nāksies meklēt kādu citu kandidātu, kurš būtu pieņemams visām trīs varas partijām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība (NA) 17. aprīlī nolēma, ka ir gatava pašreizējo Valsts prezidentu atkārtoti virzīt uz amatu, bet tika gaidīts paša Levita lēmums. Balsojumā par Levita virzīšanu amatam NA domē nobalsojis absolūtais vairākums, pēc partijas sēdes norādīja NA līderis Raivis Dzintars. Šī būs jau trešā reize, kad NA viņu virza augstajam amatam. 2015. gadā Levits sasniedza vēlēšanu pēdējo kārtu, bet zaudēja Zaļo un zemnieku savienības virzītajam Raimondam Vējonim.

Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav pavisam drošs.

Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu. Vienīgi "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi ir solījuši atbalstīt Levitu, ja NA viņu virzīs pārvēlēšanai amatā.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Levits Hamburgas Universitātē ieguvis gan juridisko, gan sabiedrisko zinātņu un filozofijas izglītību.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi no Latvijas, bet pēc tam viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019. gadā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm