Lielbritānijas darba devēji un mājokļu izīrētāji sāk latviešiem pieprasīt legālas uzturēšanās statusu

Daļai Latvijas valstspiederīgo šī iemesla dēļ Lielbritānijā jau radušās nopietnas sadzīviskas problēmas.

Lielbritānijā dzīvo 117 000 Latvijas valstspiederīgo, – liecina ārlietu ministrijas dati. Līdz šim Lielbritānijas pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kas obligāti jānokārto līdz ar "Brexit", pieteikušies 79 000.

Lai arī statusu varēs nokārtot vēl mēnešiem ilgi, Lielbritānijas iekšlietu ministrijas konsultante darbā ar latviešiem aicina pārējos to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Iemesls – jau šobrīd latvieši Lielbritānijā dažādās ikdienas situācijās sāk sastapties ar problēmām, ja nespēj uzrādīt pastāvīgā iedzīvotāja vai pagaidu statusu.

"Noteikti iesaku neatlikt uz pēdējo brīdi, jo darba devēji tiešām jau tagad prasa pastāvīgā iedzīvotāja status. To prasa arī aģentūras, ja mūsu tautieši vēlas noīrēt istabiņu vai māju," skaidro Lielbritānijas iekšlietu ministrijas rezidenta statusa konsultante Inese Asermane.

Arī Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā ir šāda indikācijas.

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Baiba Braže norāda: "Ir bijušas reizes, kad namu īpašnieki negrib slēgt īres līgumus, ja cilvēkiem nav šī reģistrētā statusa. Ir bijušas reizes, kad tas ir prasīts tiesībsargājošās iestādēs."

Kamēr vēl "Brexit" nav noticis, atteikt darbu vai mājokļa īri ES pilsoņiem Lielbritānijā nedrīkst, taču daļa britu šādi īsteno varas attiecības pret imigrantiem. Tas steidzina latviešus Lielbritānijā kārtot jaunos statusu. Šajā steigā britu iekšlietu ministrijas konsultante brīdina tautiešus neiekrist krāpnieku nagos. Arvien jūtamāk aktivizējušās nelicencētās kompānijas, kas piedāvā nokārtot pastāvīgā iedzīvotāja statusu par maksu. Summas no 50 līdz pat 300 mārciņām. Taču naudu nedrīkst prasīt par statusa nokārtošanu.

"Šiem cilvēkiem ir bijuši ļoti neveiksmīgi stāsti. Samaksāts par pakalpojumu, pase ir nozaudēta, visi dokumenti, kas pievienoti, nozaudēti. Cilvēks ir palicis bez dokumentiem, un arī statuss nav nokārtots," stāsta Asermane. Viņa iesaistās tautiešu problēmu risināšanā. Bieži mēdzot būt tā, ka ir nozaudēti pat vienīgie dokumentālie pierādījumi, kas apliecina latviešu Lielbritānijā nodzīvot piecu gadu periodu, lai varētu pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam.

Pēc "Brexit" bez pastāvīgā iedzīvotāja vai bez pagaidu statusa mūsu tautiešiem draud pat izraidīšana no Lielbritānijas.