Siliņa arī uzsvēra, ka viņas valdība "ir laikam vistālāk no visām valdībām, kas vērtējusi līdz šim LMT un tet jautājumu, tikusi". Valdība, kā norādīja premjere, ir padziļināti vērtējusi abu uzņēmumu attīstību. Vērtējot sarunas ar LMT un "Tet" akcionāru, Zviedrijas un Somijas uzņēmumu "Telia", ministru prezidente norādīja, ka šobrīd ir ļoti aktīva sarunu fāze.
"Mēs esam ļoti aktīvā sarunu fāzē. Ir ļoti daudz spekulāciju ap šo darījumu. Ir skaidrs, ka abi uzņēmumi valstij ir bijuši stratēģiski svarīgi. Šobrīd ir izteikti piedāvājumi no Latvijas valsts puses. Esam noskaidrojuši, cik liela varētu būt "Telia" interese. Viņi katrā ziņā grib līdzdarboties Latvijas valstī arī turpmāk."
Vienlaikus premjere arī intervijā pauda, ka tā, kā līdz šim, "nevar vairs turpināties". Abas puses ir nemierā ar pašreizējo situāciju, turklāt aktīvi ir arī LMT un "Tet" konkurenti. Siliņas ieskatā šobrīd ir svarīgi publiski arī paust, ka šobrīd Latvija bez "Telia" piekrišanas netirgo ārvalstu uzņēmumam piederošo daļu. Tāpat valsts negrasās atņemt "Telia" tai piederošās daļas.
"Telia" ir šobrīd mūsu partneris, ir nodrošinājis abu uzņēmumu izaugsmi, bet tas, ko mēs vēlamies, – mēs vēlamies, lai valsts varētu saglabāt kontroli pār abiem uzņēmumiem un īstenot savas ieceres," norāda Siliņa. Mērķis ir panākt, ka uzņēmumi iesaistīti vairāk vietējā kapitāltirgus attīstībā un būtu iespēja arī iedzīvotājiem iegādāties "Tet" un LMT akcijas, nodrošinot uzņēmumiem straujākas iespējas attīstīties.
Konkrētas darījuma summas ēterā nosaukt nevar, norādīja Siliņa. "Skaidrs ir viens, ka es arī šobrīd ēterā nevaru nosaukt summas," sacīja Siliņa. "
Mēs esam tādā šurp un turp sarunu procesā, kurā viena puse vēlas saprast, cik liela ir otras puses interese," progresu raksturoja Siliņa. "Tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, arī sabiedrībai paziņosim, kāds ir galarezultāts. Svarīgākais ir tas, ka Latvijas valsts noteikti patur savu stratēģisko interesi. Ka mēs turpinām šajos uzņēmumos darboties, un, ko ir svarīgi atzīmēt, lai nemazinātos šo abu uzņēmumu vērtība."
Šobrīd konkurenti nesnauž un mēs esam ļoti sīvā konkurences cīņā, kur, ja mēs nerīkosimies, tad abiem šiem uzņēmumiem ir ļoti liela vērtībā iedzīvotāju acīs un arī fiskāli ļoti liela vērtība.
Iepriekš vēstīts, ka valdība otrdien, 25. martā, vēl nenonāca pie "Tet" un LMT nākotnes gala scenārija. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram – Zviedrijas uzņēmumam "Telia".
Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.
Sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un "Telia" – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" – 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% – Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
