Nacionālā apvienība neizslēdz valdības veidošanu tikai kopā ar Apvienoto sarakstu

TV3 raidījumā "900 sekundes" Indriksone norādīja, ka pēc vēlēšanu rezultātiem bija skaidrs potenciālais valdības veidošanas līderis, tāpēc sarunām jābūt labi sagatavotām. "Manuprāt, ir svarīgi rūpīgi sagatavoties sarunām, lai pēc tam būtu raiti rezultāti," sacīja politiķe.

Viņa atzina, ka neoficiālas sarunas un informācijas apmaiņa starp partijām notikusi jau iepriekš, tomēr formālas valdības veidošanas sarunas sākušās tikai tagad. Nacionālā apvienība joprojām pieturas pie priekšvēlēšanu apņemšanās, ka prioritāri būtu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem partneriem.

Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmajās sarunās būs valsts finanšu situācija. Indriksone atzina, ka nākamajai valdībai būs jāmeklē veidi, kā samazināt izdevumus un atrast papildu ieņēmumus, vienlaikus saglabājot atbalstu iedzīvotājiem.

Pēc viņas teiktā, partneriem jāspēj vienoties ne tikai par budžeta konsolidācijas pasākumiem, bet arī par principiem, kā šos lēmumus pieņemt četru gadu laikā.

Runājot par Nacionālās apvienības prioritātēm, Indriksone minēja nacionālās identitātes, valsts valodas, kultūras un drošības jautājumus. Īpašs uzsvars tiekot likts arī uz migrācijas politiku. "Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka ekonomisko interešu vadīti uzņēmēji spiež uz to, ka mums ir jāiepludina masveidā darbaspēks," sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka migrācijas jautājumos partijai ir svarīgi saglabāt stingru kontroli pār ieceļošanas procesiem un nepieļaut riskus valsts drošībai.

Vienlaikus Nacionālā apvienība neizslēdz arī iespēju strādāt valdībā, kuru veidotu tikai Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. Lai gan šādam modelim būtu vien minimāls balsu vairākums Saeimā, Indriksone norādīja, ka lēmums šajā jautājumā būs valdības veidotāju ziņā.

"Mēs nesakām nē," viņa atbildēja uz jautājumu par šādu iespējamu koalīcijas modeli.

Runājot par savu nākotni politikā, Indriksone apliecināja, ka vēlas turpināt darbu Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā. Viņas ieskatā nozarē joprojām ir daudz nepabeigtu reformu un ilgstoši neatrisinātu problēmu.

Pēc viņas domām, īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš profesionālajai izglītībai, zinātnei un inovācijām, jo tieši šīs jomas būtiski ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi nākotnē.