Neviens par politiķi nepiedzimst. Liela daļa 14. Saeimas "jaunizcepto" deputātu tam ir labs piemērs
Nupat aizvadīts pirmais mēnesis kopš savu darbu sākusi jaunievēlētā jeb 14. Saeima. Lai arī uzmanības centrā, neapšaubāmi, šajā laikā bijusi nākamās valdības veidošana, nākas prātot, kā ar jauno darba pienākumu apguvi veicies deputātiem, kas parlamenta krēslā sēdušies pirmoreiz, jo tādu 14. Saeimā ir vismaz trešdaļa. Kā izrādās, priekšstats par visos jautājumos sakārtoto varas orgānu bijis neprecīzs, taču vienlaikus tas esot pavisam normāli, ka ikviena jaunā deputāta dzīvē pienāk brīdis, kad saproti, ka neko patiesībā nesaproti.
Gaidīja – 3. oktobrī zvanīs no Saeimas un aicinās uz mācībām
Zane Skujiņa-Rubene (JV) ir viena no vismaz 30 jaunajiem 14. Saeimas deputātiem, kas parlamentā strādā pirmoreiz. "’tv3.lv’’ Skujiņa-Rubene stāsta, ka likumdošana, kas ir Saeimas pamata uzdevums, viņai nav sveša, jo jau vidusskolā iesaistījusies dažādās Nevalstiskajās organizācijās. Tāpat laikā, kad Jānis Reirs (JV) bija labklājības ministrs, jaunā deputāte gadu strādājusi par viņa komunikācijas padomnieci. "’Tur saskārāmies ar likumdošanu, dažādām sanāksmēm un komisiju darbu. Līdz ar to neteiktu, ka šajā jautājumā esmu pilnīgi balta lapa, bet arī nevaru teikt, ka no A līdz Z varētu izstāstīt, kā viss notiek,’’ pauž Skujiņa-Rubene.
Novembra izskaņā jaunā parlamentāriete gan mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ rakstīja – tūliņ būs pagājis pirmais mēnesis deputāta statusā, un ir sajūta, ka, nākamajai Saeimai nākot vietā, būs jāraksta grāmata "’Kā būt politiķim’’, lai pēcteči spētu vieglāk orientēties lielajā aparātā.
Drīz būs pagājis 1.mēnesis, kopš esmu Saeimā un, šķiet, ka pēc 4 gadiem būs jāraksta grāmata "How to be a Politician for dummies", lai citiem maniem pēctečiem būtu mazliet vieglāk orientēties lielajā aparātā. :)
— Zane Skujiņa-Rubene (@ZaniteSkujina) November 22, 2022
Politiķi atklāj, ka brīdī, kad tapis skaidrs – Saeimā ir ievēlēta, domājusi – tā ir lielākais varas orgāns valstī, tāpēc, ja kaut kur viss ir sakārtots un pilnībā skaidrs, tā noteikti ir Saeima. Tāpat bijušas gaidas, ka jau 3. oktobrī, dienu pēc rezultātu paziņošanas, varētu zvanīt kāds Saeimas darbinieks un aicināt uz apmācībām. Taču izrādījies, ka tā gluži nav.
Tiesa, jaunievēlētajiem un jau rūdītajiem parlamentāriešiem apmācības bija – 21. oktobrī pirmoreiz daļa partiju pamīšus ieradās Saeimas sēžu zālē, lai apgūtu tur notiekošos procesus. Skujiņa-Rubene gan pauž, ka viņai kliedēt neskaidrības galvenokārt palīdzējuši kolēģi no "’Jaunās Vienotības’’, ar kuriem vairākkārt rīkotas tikšanās, lai plašāk iepazītos ar parlamenta un komisiju darbu, frakciju iekšējo kultūru u. tml. Arī frakciju konsultanti labprāt palīdz meklēt trūkstošās atbildes.
Taču tāpat, pirmajam darba mēnesim iztekot, simtprocentīgas skaidrības vēl nav. "’Atsevišķas lietas man nav zināmas. Tās varbūt nav tik daudz par darbu organizēšanu komisijās, ar ko mēs arī beidzot esam iepazīstināti, bet ir daži sīkumi. Piemēram, tikai nupat uzzināju, kur varu tikt pie kancelejas precēm. Tas varbūt skan smieklīgi, bet līdz šim vienmēr manā pieredzē visa nepieciešamā informācija tika iedota uzreiz. Jā, mums arī ir informācija Saeimas deputātiem, tāda grāmatiņa, kur viss ir rakstīts, bet nav tā, ka kāds pienāk klāt un arī izstāsta visu,’’ stāsta Skujiņa-Rubene.
Ikvienam jaunajam deputātam pienāk brīdis, kad saproti, ka neko nesaproti
Pēc dažu gadu pārtraukuma Saeimā kā tās priekšsēdētājs atgriezies arī Edvards Smiltēns (AS), kurš sarunā ar "’tv3.lv’’ smejot saka – tā kā politikā ir jau padsmit gadus, sajūta ir kā atgriežoties mājās. Kas attiecas uz pavisam jaunajiem parlamentāriešiem, viņu pārsteigums vai tūlītēja neorientēšanās Saeimas darbā nav nekas neparasts.
"’Atceros savus pirmos soļus, kurus spēru jauns, bet tomēr diplomēts jurists. Man bija diezgan plaša pieredze un likās, ka es taču tik daudz zinu un protu. Juristam tomēr ir jāapgūst konstitucionālās, valsts, romiešu, civiltiesības utt. Bet, uzsākot darbu, pienāk viens brīdis, kad saproti, ka nesaproti neko. Domāju, ka ar to saskaras ikviens jaunais deputāts. Vienīgi ir jautājums, cik ātri katrs nonāk pie šāda slēdziena, un tad sākas pavisam cita dzīve."
Viņš norāda, ka 14. Saeimā patiesi ir diezgan daudz jaunu cilvēku, kur dažiem jau no pirmajām darba minūtēm vērojams liels progress. Deputāti ar lielu azartu iet iekšā, ķeras klāt problēmām un mēģina tās risināt. Un šobrīd jaunie deputāti ir lielās mācīšanās periodā.
Saeimas spīkeris min, ka varbūt arī tāpēc bijis veselīgi pieturēt komisiju izveidi, jo atsevišķas frakcijas ir gandrīz bez jebkādas parlamentāras pieredzes, lai jaunie deputāti vismaz varētu aptvert, kas vispār ir Saeimas komisijas, kā tiek strukturēts to darbs, izlasītu Saeimas kārtības rulli utt. "’Mēs mazliet devām laiku jaunajiem deputātiem, nevis pārsteidzām nesagatavotus ar šo jauno pasauli, ar kuru viņi būs saistīti nākamos četrus gadus.’’
Taujāts, vai arī pašam bijis jāapgūst kaut kas jauns, ņemot vērā jauno ampluā jeb Saeimas priekšsēdētāja amatu, Smiltēns smej un saka: "’Šķiet, nekā jauna man nav. Vismaz mani vairs nekas nepārsteidz.’’
Tiesa, bijis jāapgūst šādas tādas tehniskas lietas, piemēram, sarežģītākas juridiskās konstrukcijas, debašu norise, sēžu vadīšana u. tml. Bijis arī jāpierod pie darba dinamiskuma, jo darba kārtība mēdz mainīties "’dzīvajā ēterā’’. Kā arī Smiltēns saņēmis sava veida aizrādījumu, ka plenārsēdes vada nedaudz par strauju – kolēģes, kas "’šķir’’ un fiksē darba kārtību, ne vienmēr tiek līdzi.
Saeimas priekšsēdētājs arī pastāsta, ka līdzšinējā spīkere Ināra Mūrniece (NA) nav skopojusies ar padomiem, tostarp to, kā tikt galā ar brīžam grūti valdāmu parlamentu, kāda bija iepriekšējā Saeima. "’13. Saeima, domāju, Mūrnieces kundzei bija ārkārtīgi liels izaicinājums. Šis haoss un bardaks, kuru apzināti radīja daži deputāti, mēģinot sabiedrības priekšā degradēt Saeimas darbu, bija grūts uzdevums ar to tikt galā kā Saeimas priekšsēdētājai. (..) Viņa man deva veselu virkni padomu, kur parādījās atsevišķas nianses arī par tamlīdzīga parlamenta sasaukuma vadīšanu.’’
Jaunajiem deputātiem noderētu mentoru palīdzība
Runājot par to, kas pirmajā darba mēnesī sagādājis vislielākās grūtības, jo vienkārši trūkusi informācija, Zane Skujiņa-Rubene norāda, ka būtu jau no sākta gala gribējusi zināt, kā realitātē tiek organizēts darbs Saeimā. Protams, ikviens tiek iepazīstināts ar nedēļas plānu – pirmdienās ir Prezidija sēdes, otrdienās – komisiju, trešdienās – arī komisiju un frakciju, ceturtdienās – plenārsēdes, bet piektdienās – komisiju sēdes, tikšanās ar vēlētājiem, organizācijām u. tml. Taču ar to vien nepietiek.
"’Mēs jaunie, šķiet, uzreiz nesapratām, kad viss sāksies. No 2. oktobra līdz 1. novembrim tu dzīvoji neziņā par to, kas un kā būs. Savukārt 1. novembrī tu gribi strādāt un uzreiz, bet attopies, ka īsti nesaproti, kā viss notiek. Ja jau sākotnēji tiktu izstāstīta Saeimas darba kārtība un par to būtu lielāka skaidrība, domāju, ka būtu vieglāk,’’ pastāsta Skujiņa-Rubene un piebilst: "’Mana kopējā sajūta ir tāda, ka viss lielā mērā ir atkarīgs no tava paša iniciatīvas, no tā, cik daudz esi gatavs mācīties un jautāt. Un ir labi, ja ir zinoši frakcijas biedri no tavas partijas. Domāju, ka pavisam jaunievēlētajiem tas viss ir daudz grūtāk apgūstams, ņemot vērā, ka viņu politiskā pieredze nav tik liela. Tas nav neiespējami, bet vienkārši aizņem daudz vairāk laika.’’
Taujāta, kas, viņasprāt, būtu jāievieš Saeimā, lai pirmreizējiem parlamentāriešiem darbu uzsākšana veiktos raitāk, Skujiņa-Rubene saka – lai arī cik smieklīgi tas varbūt izklausās, jaunajiem deputātiem būtu svarīga mentoru palīdzība. Viens zinošāks Saeimas deputāts no paša frakcijas, kurš jaunajam pastāsta, kā strādā, kāda ir viņa darba ikdiena, kā organizē lietas u. tml.
"’Es apmēram nojautu, kādi pienākumi un kāda ikdiena ir Saeimas deputātam, bet 100% skaidrība man nebija. (..) Domāju, ka būtu bijis vieglāk, ja būtu mentors, kurš sākumā palīdz tikt cauri Saeimas gaiteņiem. Procesu arī būtu paātrinājis tas, ja būtu kāds intensīvāks apmācību kurss, viena piesātināta apmācību diena, kur visiem svarīgajiem jautājumiem tiktu iziets cauri."
Grūti prognozēt, kādi jautājumi būs jāpieņem, bet jaunais parlaments vieš cerības
Runājot par pirmo aizvadīto darba mēnesi, Smiltēns norāda – nav šaubu, ka nepieciešams nedaudz laika, lai deputāti aprastu ar jauno situāciju un arī pārslēgtos savā domāšanā, jo tomēr katrs ienāk no savas jomas, nozares, pilsētas, reģiona u. tml. Tā kā Saeima pārstāv visu Latvijas tautu, deputātiem arī jālemj par visu Latviju. Līdz ar to ikvienam deputātam jābūt informētam un zinošam visā jomās, kas nāks ar laiku.
"’Ir skaidrs, ka tiem, kas ir uzņēmušies vadīt kādus sektorus, šis pirmais mēnesis ir lielas ugunskristības. (..) Uzreiz jāmetas darbos iekšā kā aukstā ūdenī. Šie cilvēki jau no pirmās sekundes ļoti drosmīgi metas iekšā procesā, lai arī viss līdz galam nav vēl zināms, bet jau uzreiz risina dažādas problēmas. Tas pat ir veselīgi, tas ātrāk mobilizēs vadības līmeņa deputātus šajās tēmās iet iekšā un ņemt savā pārvaldībā,’’ pārliecināts ir Saeimas priekšsēdētājs.
Bet kā vērtē 14. Saeimas sasukumu kopumā – nākamajos četros gados tiks pieņemti visi Latvijai svarīgie dienaskārtības jautājumi? Smiltēns uz jauno parlamentu raugās cerīgi, tomēr nevienam nav zināms, kādi lēmumi galu galā būs jāpieņem. Tas tādēļ, ka pasaule pēdējos divos gados pilnībā mainījusies.
"’Iepriekš politika bija diezgan prognozējama, varēji iepriekš saprast, kas būs nākamie lielie jautājumi dienaskārtībā, varēji plānot ilgtermiņā. Taču tagad būtiskākais ir spēja būt profesionālam, ārkārtīgi elastīgam un ātri adaptēties pilnīgi jaunu problēmu priekšā. (..) Deputātiem jābūt visaptveroši kompetentiem, galvenais jābūt bāzes zināšanām, spējai adaptēties, būt ļoti fleksibliem, zibenīgi reaģēt un adekvāti risināt dažādas problēmas, tostarp tādas, ar kurām iepriekš, iespējams, neesi saskāries. Tas varētu raksturot šo parlamentu, un man par to ir ļoti lielas cerības."
Viņš vēl piebilst: "’Es redzu to sasaukumu, kas ir ievēlēts. Tie ir cilvēki, kas ir atgriezušies vai ienākuši no jauna, kuriem ir ārkārtīgi nozīmīgas kompetences. Viņi spēj ātri adaptēties, viņiem ir svaigs skatījums. Tiem, kas ir no jauna ienākuši, varbūt nav procesuālās pieredzes, padziļinātas zināšanas par valsts pārvaldību, bet viņiem ir dažāda cita pieredze citās nozarēs, kur svaigais skatījums no malas pat ir augstāka pievienotā vērtība, kuri arī iedos šim parlamentam dinamiku.’’
Sociālās pieredzes trūkums ir "slimība", kuru var ātri "ārstēt"
"’tv3.lv’’ uzrunāja arī Aleksandru Kiršteinu (NA), kuram jaunajā Saeimā ir viena no ilgākajām parlamentārajām pieredzēm – viņš bijis septiņu Saeimu, bet pirms tam vēl Augstākās padomes deputāts. Kiršteins, pretēji Smiltēnam, gan raugās skeptiski uz jauno deputātu, kuri parlamentā ir pirmoreiz, darbošanos komisijās, par kurās apspriestajiem jautājumiem jaunajiem nav plašas iepriekšējās pieredzes. Daži no "’gurķiem’’ arī iecelti par komisiju vadītājiem. "’Piemēram, Vācijā vai Zviedrijā tev neliks uzreiz strādāt ārlietu komisijā, ja tu iepriekš neesi bijis parlamentā. Mums ir citādi – amatos un arī vadošajos uzreiz tiek salikti cilvēki, kuri iepriekš nekad nav bijuši deputāti. (..) Kā viņiem ies, nav zināms. Darbs vēl nav īsti sācies, un domāju, ka īsto potenciālu redzēsim vēl pēc kāda mēneša, kad komisijas būs iestrādājušās,’’ norāda deputāts.
Lai arī jaunā Saeima Kiršteinu dara nedaudz tramīgu, kopumā uz sasaukumu viņš lūkojas cerīgi. "’Domāju, ka visumā jaunais sasaukums nav slikts. Ir cilvēki, kas labi orientējas saimnieciskajā darbā, kuriem ir pieredze un zināšanas par to, no kurienes nāk nodokļi un kā valsts paliek bagāta. Var nepatikt, piemēram, [Uldis] Pīlēns no "’Apvienotā Saraksta’’, bet, ja viņš spēj pārvaldīt uzņēmumu ar 250 miljonu apgrozījumu, par to var tikai priecāties.’’
Tāpat NA deputāts ir pārliecināts, ka sociālās pieredzes trūkums, kas piemīt dažam labam jaunajam parlamentārietim, ir ātri ārstējama "’slimība’’. "’"Naconālajai Apvienībai" tāda problēma [deputātu bez parlamentāras pieredzes] īsti nav. (..) Visvairāk jauno ir "’Progresīvajiem’’. Daļai no viņiem esmu pasekojis līdzi "’Twitter’’, un tur parādās tāda jaunības ilūzija. Piemēram, uzcelsim vēja parkus, saliksim uz visām mājām saules paneļus, mums būs enerģijas pārpalikums utt. Bet šiem deputātiem nav sociālās pieredzes, bet tā ir slimība, kuru ātri ārstē (smejas).
Domāju, ka laiks to izārstēs. Šādi no gaisa pagrābti apgalvojumi vai ticība visādiem brīnumiem, ka, piemēram, pie visa vainīgi tikai oligarhi vai pie enerģijas cenu kāpuma vainīgs karš Ukrainā, aizmirstot, ka tās sāka celties jau 2020. gada otrajā pusē, kad kara vēl nebija, bet gan Eiropā bija bezvējš, kas radīja katastrofālu enerģijas trūkumu, ir izskaužami."
"Taču domāju, ka viņu spriestspēja ir samērā laba. Neesmu arī tik pesimistisks ne par "’Progresīvajiem’’, ne citām opozīcijas partijām, jo cilvēki ļoti ātri mācās. Un cik no neoficiālām sarunām radies priekšstats, neraugoties uz to, ka kāds saka – deputāti savēlēti pēc radniecības (, piemēram, Krištopāni un Šleseri), tā jaunā paaudze visā visumā ir atvērta. Viņi šobrīd uzņem daudz informācijas, kas sociālās pieredzes trūkuma dēļ vēl nav sakārtota, bet to visu var apgūt."
Viņš arī vērš uzmanību, ka nereti tiek teikts – Saeimā jāievēl tie jaunie. Taču stāsts nav par to, vai politiķis ir jauns vai vecs. Patiesībā Saeimas deputātam ir vajadzīga tikai viena īpašība – prasme atsijāt to, kas ir noderīgs valstij. "’To nevar izdarīt bez sociālās pieredzes. Zināšanas dambretē, šahā, mūzikā vai svaru cilāšanā negarantē, ka cilvēkam ir spriestspēja atsijāt svarīgās lietas no nesvarīgajām, bet pēc tam vēl atsijāt, kas ir noderīgs valsts attīstībai. Taču domāju, ka lielākajai daļai [jauno deputātu] šī spriestspēja ir.
Uzskatu, ka lielākā atšķirība no 13. Saeimas ir tā, ka nav divas partijas, kas ir klaji populistiskas jeb "Konservatīvie" un KPLV. Šobrīd visās partijās vairākumā ir jēdzīgi cilvēki, kas ir liels pluss. Tāpat viņiem ir saimnieciskā pieredze, līdz ar to kaut kādas izmaiņas panākt būtu jāspēj,’’ norāda Kiršteins.
Saeimas darba caurspīdīguma trūkuma dēļ deputāti tiek stereotipizēti
Zinot, ka vēlētāji no jaunievēlētās Saeimas darba augļus sagaida jau uzreiz, no 1. novembra, Zane Skujiņa-Rubene tomēr aicina sabiedrību saprast – jebkurā darbā paiet kāds brīdis, kamēr saproti, kā konkrētajā darbavietā viss strādā. Saeima un parlamentārieši šajā ziņā nav izņēmums.
"’Sabiedrībai, man šķiet, vajadzētu saprast, ka ikvienam, uzsākot jaunu darbu, nav iespējams zināt pilnīgi visu. Un arī ne vienmēr līdzīga iepriekšējā pieredze palīdz uzreiz visu saprast – aprunājoties ar līdzšinējiem pašvaldību deputātiem, viņi saka – tas ir absolūti citādāk, nekā strādāt pašvaldībā,’’ stāsta JV deputāte.
Savukārt parlamenta spīkeris Edvards Smiltēns norāda, ka sabiedrībai lielākoties priekšstats par Saeimas darbu ir plenārsēdes, "taču tur apakšā ir arī frakcijas, komisiju darbs, grupas – neskaitāmi daudz citu formātu, kuros notiek reālais Saeimas darbs. Plenārsēdes ir tikai tāds ķirsītis uz kūkas, fināls, tā redzamā daļa, kur kāds arī ir gatavs pazaudēt savu cieņu un godu, uzstājoties, aizstāvot vai arī mēģinot norakt dažādas idejas."
Viņam piekrīt arī Skujiņa-Rubene, kurasprāt, būtu jālauž pieņēmums, ka Saeimas deputāti tikai sēž un neko nedara. Jā, ļoti daudz tiek sēdēts, bet arī daudz darīts, jo parlamenta darbs jau patiesībā nebeidzas ar tā redzamāko daļu – plenārsēdēm. "’Tas patiesībā lielā daļā laika ir klasiskais biroja darbs, tikai zināmā mērā atbildīgāks un ietekmē lielāku cilvēku daudzumu. Iespējams, tāpēc, ka pietrūkst Saeimas deputātu darba caurspīdīgums, viņi tiek stereotipizēti kā tie, kas it kā neko nedara, nesaprot, bet pieņem lēmumus citu vietā,’’ nobeigumā teic jaunā parlamentāriete.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
