Pieaug spriedze par Augstākās izglītības padomes likvidēšanu

Augstākās izglītības padomes likvidēšanu izglītības ministre pamato ar Valsts kontroles atzinumu. Padome ir neefektīva, funkcijas dublējas ar citām institūcijām, neesot iespējams noteikt padomes rezultatīvos rādītājus. Turklāt ministrei radušās aizdomas, ka Augstākās izglītības padome pat nepilda savu pamata pienākumu – augstākās izglītības stratēģijas izstrādi un virzīšanu.

"Mēs neesam sagaidījuši nevienu priekšlikumu, ir tikai viena frāze, kā vajadzētu skatīties uz nozari kopumā," norāda Šuplinska.

Padomē kādu sodīt ar atlaišanu par slikti vai pavisam nepadarītajiem darbiem ministrijai nav tiesību. Pēc Augstākās izglītības padomes likvidēšanas funkcijas jau jūlijā pārņems Latvijas Zinātnes padome.

"No vienas puses, šķiet, ka tā varētu būt tāda tikai nosaukuma maiņa, bet pēc būtības tā ir resursu koncentrēšana, no otras – pārskatīšana, lai funkcijas nedublējas," skaidro Šuplinska.

Augstākās izglītības padomes vadītājs to gan sauc par acu aizmiglošanu, jo likvidācijas patiesais iemesls esot politiskā izrēķināšanās. Padome aktīvi kritizējusi ministrijas un valdības darbu.

"Politiskā tendence šobrīd ir tāda, ka tiek atbalstīta tikai tā institūcija, kas atbalsta pie varas esošās politikas viedokli. Ja kāda institūcija to neatbalsta, tad tā acīmredzot ir lieka," saka Vētra.
Arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektori satrauc, – ja likvidēs Augstākās izglītības padomi, vairs nebūs neatkarīgas iestādes, kas uzraudzītu pašu Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Ministrijai veidotos varas monopols, kas esot pretrunā OECD rekomendācijām.

"Augstākās izglītības padome ir platforma, kurā mēs varējām objektīvi izdiskutēt jautājumus un dod neatkarīgu ekspertīzi par izglītības politikas veidošanas procesiem. Ja tādas institūcijas vairs nebūs, tad viss tiek monopolizēts," norāda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Ministre gan mierina, – funkcijas pārņemošajai Latvijas Zinātnes padomei būšot tiesības izteikt savu vērtējumu. "Latvijas Zinātnes padome noteiktu jautājumu risināšanai veido ekspertu padomes, kas ir neatkarīgas, kas nav saistītas ar amatu un nav tiešā veidā pakļautas ministrijai, kas ir nozares galvenās bažas," skaidro Šuplinska.

Augstākās izglītības padomes vadītājs gan uzsver – radot ministrijai tieši pakļautu iestādi, kas apstiprinās augstskolu budžetu un stratēģiju, ietekmēs rektoru vēlēšanās, nozīmēs augstskolām autonomijas apdraudējumu.

Lasi vēl – Vētra: Lēmums likvidēt Augstākās izglītības padomi ir tīri politisks solis