Reģionālajās slimnīcās nopietnas finansiālās problēmas
Ne tikai Daugavpilī, kā tas pēdējā laikā ziņās bieži minēts, bet arī citās reģionālajās slimnīcās ir nopietnas finansiālās problēmas. Reaģējot uz to, Veselības ministrija plāno izvērtēt, cik labi šīs slimnīcas tiek vadītas. Taču slimnīcu pārstāvji kritikai nepiekrīt. Viņuprāt, nevis slikta pārvaldība, bet pamatīgs finansējuma trūkums ir tas, kas ved veselības aprūpes iestādes pretī bankrotam. Vai tas viss neapdraud daudzu Latvijas cilvēku iespējas ārstēties?
Tukuma slimnīcā rit parastā darba diena. Ik pa brīdim kāds ienāk uzņemšanas nodaļā, bet operācijas zālē ir ievests pacients. Noskaņa slimnīcā ir pozitīva, lai gan pēdējie notikumi ap to nav iepriecinoši, gluži tāpat kā visā veselības nozarē, saka Tukuma slimnīcas galvenā ārsta pienākumu izpildītājs Igors Punculis.
"Daži protestē, daži raud, daži lamājas, bet ko? Tāpat strādājam. Slimnieki jau nav vainīgi," saka ārsts.
Finansējuma trūkums veselības nozarē, neskaidrs virzības ceļš- tas viss ietekmē ne tikai darbu, bet arī pacientu ikdienu.
"Cik bieži var mainīt ministrus? Cik bieži? It kā viens atnāk, sāk kaut ko darīt, hops, nomaina. Otra -atkal nomaina. Tad trešais," bilst Punculis.
Veselības ministrija šobrīd uzsākusi izvērtēt reģionālo slimnīcu pārvaldību. Atsevišķas, tai skaitā Tukuma slimnīca, jau saņēma vēstuli. Tajā ierēdņi vērš uzmanību uz iestādes zemo maksātspēju, kā arī pārmet, ka personāla izmaksas ir nesamērīgi augstas.
"Mums ir lielākā vērtība, ko esam izvirzījuši, personāls. Un tā mētāties… norādījumi, lielākas algas, nu mums nav lielākas algas. Tas, kas notiek veselības aprūpē, tas ir tirgus. Es nemaksāšu, viņi iet prom."
Problēma esot daudz komplicētāka. To savā vēstulē atzina arī ministrija, proti, veselības aprūpes iestāžu izmaksas pieaug straujāk nekā valsts noteiktie tarifi.
"Mums gribas, lai iezīmējas attīstība, uz ko ejam, uz ko strādājam! Un arī, kad būs segti izdevumi, kuri saistās ar pacientu ārstēšanu," bilst Rabkeviča.
Slimnīcas norāda, ka valsts noteiktais tarifs viena slimnieka ārstēšanai neatbilst reālajai situācijai un nesedz faktiskās izmaksas
"Valsts finansējums vienam pacienta, 1090 eiro, slimnīcām reāli izmaksā 1900 eur. Sarēķinājām pacientu skaitu un šī starpība kopumā bija 76 miljoni. Un tas ir tas, kas slimnīcas noved līdz bankrotam. Mēs tiešā tekstā jautājām, vai to mums samaksās. Un mums teica, nē!
Biedrības vadītājs ir neizpratnē par vēstulēm, kuras ministrija sūta slimnīcām, bet ieplānotās pārbaudes dēvē par valsts resursu nelietderīgu tērēšanu.
"Tiem, kas šādas vēstules raksta, ir maza saprašana, kas notiek slimnīcā. Šādu pārbaužu dēļ finansējums Veselības sektorā jau nepalielināsies," bilst Kalējs.
Tikmēr veselības ministrs pārliecināts, ka vairākām slimnīcām esot ne tikai finanšu, bet arī pārvaldības problēmas, tāpēc pieļauj to daļēju pārņemšanu valsts paspārnē.
"Valstij jānāk klāt pie šīm reģionālajām slimnīcām. Nepieņemot nekādus straujus lēmumus, izpētīsim. Parunāsim ar pašvaldības vadītājiem. Noteikti būs analīze, un skatīsimies, kurš modelis labāks."
Tikmēr pašu dakteru prognoze ir pesimistiska.
"Mums ir tāds pats budžets nākamajam gadam kā šogad, 1,8 miljardi. Tas nozīmē pacientu apjoms tāds pats, bet mums rindas 2…3 gadus uz priekšu sakrājušās. Un cerēt, ka mums būs labāka veselības aprūpe par šādu summu, nevar," bilst Kalējs.
Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos slimnīcas mēģinās maksimāli ierobežot to pacientu skaitu, kuri jāārstē par valsts līdzekļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
