Rinkēvičs: Latvijai un Eiropai jādomā par radikālu bruņoto spēku palielināšanu

Otrdienas, 4. marta, kopīgi ar Saeimas spīkeri Daigu Mieriņu (ZZS) rīkotajā preses konferencē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka pārrunāta šī brīža aktualitāte, kas svarīga kā amatpersonām, tā arī cilvēkiem.

Komentējot Eiropas Komisijas prezidentes Urzula fon der Leienas publicēto priekšlikumu par 800 miljardu eiro pakotnes sagatavošanu Eiropas militāro spēju attīstībai, Rinkēvičs norādīja, ka "tiek piedāvāts deficīta izņēmums aizsardzības investīcijām nacionālā līmenī, kopējs finansējums Eiropas aizsardzības spēju spēcināšanai".

"Tās ir labas ziņas," sacīja prezidents, norādot, ka par šo jautājumu būs diskusija Eiropadomē ceturtdien, 6. martā.

Savukārt ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai Rinkēvičs vērtēja kā "pareizo soli". "Tas, pirmkārt, mobilizē Eiropu atbalstīt pašai sevi un savu aizsardzību, atbalstīt Ukrainu kritiski nepieciešamajās jomās," pauda Valsts prezidents.

Edgars Rinkēvičs

Valsts prezidents

"Es domāju, ka šis ir tas brīdis, ka mēs esam par to daudz runājuši gan nacionālā līmenī, gan Eiropā – aizsardzība, drošība ir prioritāte numur viens. Gan Latvijai, gan Eiropai. Bet prioritātes maksā. Nauda ir jāatrod, un tas nav tikai naudas jautājums. Tam uzreiz seko konkrētu spēju attīstības jautājums. Un tam seko jautājums, ka mēs jau varam nopirkt, saražot visu, kas mums ir nepieciešams, bet mums ir arī – gan Latvijai, gan arī visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm – jādomā par radikālu bruņoto spēku palielināšanu."

Viņš arī uzsvēra, ka ne Latvija, ne Eiropa nevar atļauties vājumu. Lai Eiropa un Latvija būtu stipra, par to būs jāmaksā. Valsts prezidents arī norādīja, ka Saeimai un valdībai būs jāpieņem virkne jautājumu budžeta kontekstā.

Valsts prezidents klāstīja, ka ir jāpārskata dažāda veida birokrātiskās procedūras un tās jāsamazina, jāizvērtē atsevišķu programmu apvienošana vai samazināšana. Viņš piekrita, ka miera apstākļos noteiktas programmas ir svarīgas, taču krīzes situācijā ir jāpārdomā to lietderība. Tāpat ir jāskatās, ka var finansēt gan aizsardzību Latvijā, gan ES ar valsts budžeta deficīta palīdzību.

"Budžeta deficīts nozīmē, ka mēs aizņemamies finanšu līdzekļus, taču tie ir jāatmaksā. Tas uz kādu laiku ir zināms plāksteris. Taču tā nav kaut kāda nezināma papildu nauda," sacīja Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka EK prezidente piedāvā skatīties uz līdz šim neapgūto dažāda veida ES finanšu programmu konsolidāciju par labu aizsardzībai. Valsts prezidents teica, ka, ja tas palīdz finansēt Latvijas aizsardzību un Eiropas kopējo aizsardzību, tas ir apsverams solis.

Taujāts, kas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) patlaban ir vajadzīgs visvairāk, Valsts prezidents akcentēja, ka NBS komandieris ir skaidri definējis prioritātes. Rinkēvičs sacīja, ka detaļas viņš nedrīkst atklāt, taču Latvijai ir konkrēts NATO plānošanas instruments un uzdevumi NATO kontekstā. Viņš skaidroja, ka Latvijai ir jāiegādājas dažāda veida pretgaisa aizsardzības sistēmas un jānopērk dažādu veidu munīcija. Tāpat ir arī jāattīsta sauszemes spēku kaujas tehnika.

Kā vēstīts, EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei.

Fon der Leiena pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai. Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko EK prezidente iesniedza ES valstīm pirms gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.