Neiztiekot bez strīdiem, Saeima konceptuāli atbalsta ministru biedru amatu un jaunas ministrijas izveidi

14. Saeimā sācies kārtīgs darbs. Deputāti šodien visu dienu sprieda par Enerģētikas ministrijas izveidi un jaunajiem ministra biedra amatiem. Topošā koalīcija gan saskārās ar vienu otru šķērsli, taču abu likumprojektu virzība turpinās.

Kopš 1. novembra, kad uz pirmo sēde sanāca 14. Saeima, parlamentā bijuši svinīgi pasākumi un tādi organizatoriskas dabas lēmumi. Šodien deputāti ķērās pie pirmajiem īstajiem darbiem.

Dienaskārtībā divi ar nākamās koalīcijas veidošanu cieši saistīti jautājumi. Pirmkārt, Enerģētikas un klimata ministrijas izveide, apvienojot funkcijas no Ekonomikas un Vides ministrijas. Tādējādi iecerēts reaģēt gan uz pašreizējiem grūtībām konkrētajā nozarē, gan uz Briseles tā saukto "Zaļo kursu".

Otrkārt, iespēja veidot jaunus amatus valdības līmenī – ministra biedrus, kuri tai skaitā varētu dot rīkojumus arī citās ministrijās. Sagaidāmā Saeimas opozīcija nebija mierā arī ar Enerģētikas ministrijas izveidi, taču skarbākā kritika tieši par jaunajiem amatiem.

Viktors Valainis

Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs

"Ministra biedrs, ministra draugs, kaut kāds jauns funkcionārs, kas Latvijas valstij izmaksās… kolēģi, jūs esat pakautrējušies ierakstīt šo skaitli, tas ir visiem zināms – 93 000 eiro ik gadu. Ja mēs pieņemam to, kas notiek politiskajos kuluāros, šis ministra draugs izmaksās vairāk nekā vienu miljonu eiro – vairāk nekā vienu miljonu eiro!"

"Es nebalsošu par biedriem, biedru biedriem, krēslu, amatu tīkotājiem un bikšu deldētājiem. Šis ir kārtējais likumprojekts, kuru bīda nespējnieku komanda," uzsvēra Saeimas deputāte Linda Liepiņa ("Latvijas pirmajā vietā").

Topošā koalīcija ministra biedrus, visticamāk trīs, plāno, lai attīstītu jomas, kas prasa ciešu vairāku nozaru sadarbību, piemēram, digitalizāciju.

"Ministriem ir biroji. Lielāki, mazāki. Kāpēc tā vienkārši nevar darīt?" vaicāja TV3 Ziņas. "Iedziļinoties, kā darbojas pārvalde… Biroja darbiniekam nav tādas autoritātes," sacīja vaicāja Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). TV3 Ziņas iebilda – viņš aiziet pie ministra ar dokumentu, parakstīt to un virzīties tālāk.

"Jūs varbūt tā vienkāršojat jautājumu. Politiskā atbildība un cilvēks, kuram var publiski prasīt atbildību, nav biroja darbinieks. Tas ir tomēr politiska amatpersona," atbildēja Kariņš.

Saeima pamatā ar topošās koalīcijas balsīm nodeva abus likumprojektus izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

Māris Kučinskis

Saeimas deputāts ("Apvienotais saraksts")

"Sauksim to par tādu ministra palīgu konkrētu uzdevumu risināšanai. Piemēram, ja es esmu iekšlietu ministrs un uzdevums ir civilo aizsardzību un visaptverošo valsts aizsardzību vest."

Šeit gan topošā koalīcija saskārās ar ķibeli, tai Juridiskajā komisijā nav vairākuma un abi likumprojekti atbalstu neguva.

"Es nejautāju kolēģiem, kā viņi balsos, tāpēc bija zināma intriga. Zināju skaidri, ka būs pārstāvji, kuri neatbalstīs, bet man nebija skaidrs, kāds būs iznākums," pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Parlamentārie procesi nedaudz sarežģītāk, bet tomēr paredz iespēju likumprojektus tāpat likt uz balsojumu Saeimā, un tas šodien arī notika. Noteikta steidzamība un konceptuāli atbalstīti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz izveidot jaunu – klimata un enerģētikas ministra – amatu.

Tiesa gan, lai pieņemtu grozījumus, parlamentam par tiem vēl būs jābalso otrajā – galīgajā – lasījumā, ko plānots darīt pēc nedēļas, 1. decembrī.
Kā ziņots, veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri arī vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu – Klimata un enerģētikas – ministriju.

Jaunas ministrijas izveidi pamatā atbalsta JV, bet Nacionālajai apvienībai un AS pret ieceri bija rezervētāka attieksme. Pēc JV politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt JV pārstāvis Raimonds Čudars.

Iepriekš Juridiskās komisijas vairākums grozījumus pirmajā lasījumā neatbalstīja, bet Saeima tagad ir lēmusi pretēji komisijas viedoklim. Tā noticis, jo topošajai koalīcijai ir vairākums parlamentā, bet nav vairākuma komisijā.

Likumā paredzēts noteikt, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs. Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tostarp premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.

Grozījumus iesniedza topošās koalīcijas deputāti, kuri vienojušies, ka katrai no partijām būs viens ministra biedra amats. Iepriekš partijas atzina, ka ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs – no AS. Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai "Jaunā Vienotība" (JV) uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits otrdien paziņoja par JV politiķa, pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa oficiālu nominēšanu Ministru prezidenta amatam. Faktiski Kariņa vadībā darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau teju divus mēnešus.