Kā ziņots, ceturtdien Saeima lems par opozīcijas rosināto neuzticības izteikšanu kultūras ministrei. Bijušais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA) paudis, ka rosinās parlamentu izteikt neuzticību Loginai par pausto "gatavību atteikties pildīt Saeimas lēmumus".
Kā skaidro Dzintars: "Šobrīd ir domstarpības par Stūra mājas nākotni. Neuzticības balsojums ir iesniegts par viņas atkārtotiem izteikumiem, ka sabiedriskajos medijos, pretēji Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajiem, būs jāsaglabā arī divvalodība. Mēs uzskatām, ka šī pozīcija un arī ministres plāni ir kaitīgi nacionālajai drošībai. Pirmkārt, tie ir kaitīgi pēc būtības tiešā veidā, jo oficiāli divvalodība, mūsuprāt, tas ir Krievijas stratēģiskās interesēs. Otrkārt, šis netiešais kaitējums – princips, ka Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto var apšaubīt, nepildīt, ka tas ir kaut kāds vēlmju saraksts, kā reizēm neformāli tiek runāts."
Pērnā gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Nacionālās drošības koncepciju. Tajā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Toreiz kultūras ministre norādīja, ka konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, taču jautājums ir par detaļām, termiņiem un iespējamiem pārejas posmiem. Pēc Loginas domām, sabiedriskie mediji svešvalodā ir veids, kā sniegt atsevišķai sabiedrības daļai objektīvu, pārbaudītu informāciju, kas ir īpaši būtiski laikā, kad svešvalodā ir plaši pieejama neobjektīvas, dezinformējoša rakstura ziņas no agresorvalsts.
Tas ir ļoti bīstami, jo Nacionālās drošības koncepcija – tas ir viens no skrupulozāk gatavotajiem dokumentiem ar visinformētāko iestāžu iesaisti, ar visatbildīgākajām amatpersonām. Tas iziet cauri ļoti nopietniem filtriem. Ja pret šo dokumentu izturas kā pret vēlmju sarakstu – tas ir bīstams precedents.
Savukārt komentējot domstarpības par Stūra mājas nākotni, Dzintars komentēja, ka, esot valdībā, Nacionālā apvienība panākusi vienošanos koalīcijā, ka īpašums netiks pārdots un tiks saglabāts valsts īpašumā.
"Šādu ceļu atbalsta arī Okupācijas muzejs, kas par šīs vēsturiskās atmiņas saglabāšanu ir atbildīgs un ir eksperts šajā jautājumā. Tie, kas vēlas pārdot Stūra māju, nesaprot šīs ēkas nozīmi, ka tas ir zināms vēstījums par to, kas mēs esam. Nav iespējams izprast brīvības cenu, ja mēs neredzam to, kas vēsturiski ir noticis. Mūsu laikā nevienam pat sapņos nebūtu rādījies pieļaut šādu iespēju, tas vienkārši nebija iespējams. Šobrīd diemžēl iespējams kļūst viss. Līdzībā sakot, – ja svētumu sāk tirgot, varbūt skaļi vārdi, bet tieši tā es to uzskatu – tad nav starpības, kādu dienu kāds var izlemt uz Brīvības pieminekļa tirgot reklāmas vietu vai dārgas autostāvvietas, jo robežas tādā gadījumā nav."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
