Saeimā atkal atgriezusies kaismīgi apspriestā "zelta vīzu" programma trešo valstu pilsoņiem
Vai Latvijai vajadzētu ar jaunu joni sākt trešo valstu pilsoņiem tirgot tā sauktās "zelta vīzas"? Priekšvēlēšanu gaisotnē uz politiķu darba galdiem atgriezusies gadu gadiem kaismīgi apspriestā termiņuzturēšanās atļauju programma. Ļoti iespējams, mēs redzēsim kādas izmaiņas. Kas šajā jomā šobrīd notiek?
Vai ar jaunu dvesmu atjaunot programmu, kurā Latvija tirgoja termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem? Tuvākajās nedēļās par to gaidāms pamatīgs cīniņš Saeimā.
2010. gads. Var teikt, ka lielās finanšu krīzes sāpīgākā fāze Latvijā ir aiz muguras, bet ekonomikas krīze un tās sekas joprojām turpinās. Lai piesaistītu investīcijas iedragātajai tautsaimniecībai, Latvijā ievieš tā saukto "zelta vīzu" programmu. Par idejas politisko krusttēvu uzskatāms Ainars Šlesers (LPV), un kopš attiecīgā laika apmaiņā pret ieguldījumu trešo valstu pilsoņi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā un iespējas faktiski brīvi ceļot visā Eiropas Savienībā.
Kopš "zelta vīzu" iedzīvināšanas saņemti vairāk nekā 20 tūkstošu investoru un viņu ģimenes locekļu pieteikumi. Lielākā daļa arī tikusi pie kārotā, atteikumu samērā maz, vairāk nekā 3000 atļauju gadu laikā anulēti.
Interese par "zelta vīzām" no kopumā aptuveni 80 valstīm. Dominē bijušās padomju republikas, jo īpaša Krievija. Mazākā mērā arī tādas valstis kā Ķīna, Vjetnama, Turcija un citas.
Lielākais uzrāviens programmas sākumā, gadu laikā, tā teikt, piegrieztas skrūves. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vairs vispār nedrīkst pieteikties. Kopš programmas sākuma piesaistīts vairāk nekā pusotrs miljards eiro, lielāka daļa no tā – nekustamajā īpašumā.
Programma nav likvidēta pilnībā, bet pēdējos gados nīkuļo
Kāpēc tieši investīcijas nekustamajā īpašumā bija tik populāras? Atbilde ir gaužām vienkārša un saprotama, ja paraugās no termiņuzturēšanās atļaujas saņēmēja perspektīvas. Var iegādāties īpašumu kādā šikā apkaimē – Ķīpsalā, Vecrīgā, Klusajā centrā, arī Jūrmala ļoti populāra, iegūt uzreiz sev mājokli, kur dzīvot pastāvīgi vai atpūsties vasarā.
Savukārt tad, kad beidzās termiņuzturēšanās atļaujas periods, var pārdot īpašumu, varbūt vēl nopelnīt, savākt naudu un "notīties" projām. Šis bija viens no kritiskajiem aspektiem, kas tika veltīts visai šai programmai, un, tā teikt, pa ceļam mēģināja to pārvirzīt prom no īpašumiem uz tā saukto reālo ekonomiku, uz uzņēmumiem, bet tas vairs nebija tik populāri.
Programma nav likvidēta pilnībā, bet pēdējos gados nīkuļo, salīdzinot ar kādreizējiem apgriezieniem. Saeimā, šogad skatot vērienīgus Imigrācijas likuma grozījumus, notiek kas negaidīts. Trešajā lasījumā parādās priekšlikumi, kas pēc būtības šo programmu atdzīvinātu. Saeima par vienu no tiem arī nobalsoja galīgajā lasījumā. "Zelta vīzas" pret investīcijām īpašā valsts ieguldījumu fondā, kas vēl nav izveidots.
Viss ne pārāk veikli – jau nedēļu vēlāk Saeima metas labot jau pieņemto likumu, piemirsies nostiprināt, ka šīs jaunās "zelta vīzas" nevajadzētu tirgot Krievijas pilsoņiem.
Saistībā ar to, ka jau iepriekšējā, otrajā, lasījumā tika konceptuāli pieņemts, ka nekas nevar attiekties uz cilvēkiem, kuriem ir Krievijas un Baltkrievijas… Šajos milzīgajos apjomos, ieviešot pieņemto priekšlikumu, jā, palaidām garām. Atzīstam kļūdu. Bet mēs to esam izlabojuši – mēs to esam izlabojuši!
Ideja pēc būtības iepūst jaunu dvesmu termiņuzturēšanās atļauju programmā sašķēla Saeimu diezgan interesantās līnijās. Pret bija savdabīga zibakcijas koalīcija starp nesamierinieciskajiem pretiniekiem Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem", savukārt par bija "Apvienotais saraksts", ZZS, "Latvija pirmajā vietā" un "Jaunā Vienotība". Pēc tam sākās apelācijas pie Valsts prezidenta likumprojektu neizsludināt.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atsaucās un tiešām atgrieza likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Tiesa gan, ar galīgi citādiem argumentiem, nekā piesauca aicinātāji atmest likumprojektu atpakaļ. Proti, Rīgas pils saimnieks runāja nevis par drošību, bet par ekonomiku un aicināja izvērtēt, vai tomēr nebūtu vērts paplašināt termiņuzturēšanās atļauju programmu arī attiecībā uz nekustamo īpašumu – investoriem no mums draudzīgām valstīm, kuras varētu īpaši noteikt.
Mēs esam pilnīgi vienisprātis, ka tā vecā politika, kas ir bijusi kopš 2010. gada, piesaistot investīcijas pret nekustamajiem īpašumiem, dažāda veida citas programmas, ir sevi izsmēlušas, bet ir svarīgi, ka mēs meklējam tādu politiku, tādus mehānismus, kas vienlaikus nodrošina stingru migrācijas kontroli, bet arī veicina investīciju piesaisti tautsaimniecībā.
Aplūkojot priekšlikumus, kas iesniegti Imigrācijas likuma otrreizējai izskatīšanai, redzams, ka Saeimai uz galda būs teju visi varianti. No uzturēšanas atļauju programmas liberalizēšanas arī attiecībā uz nekustamo īpašumu līdz pat tās faktiskai likvidēšanai. Ņemot vērā politisko spēku līdzšinējo pozicionēšanos, "zelta kārts" par "zelta vīzām" būs "Jaunās Vienotības" frakcijai, kurā ir gandrīz ceturtā daļa Saeimas deputātu.
Neatbalstīsim vienoti tos priekšlikumus, kas pēc būtības paredz atjaunot "zelta vīzu" tirgošanu pret nekustamo īpašumu. Par pārējiem priekšlikumiem lemsim jaunnedēļ.
"Politiska izšķiršanās" – tā politkorekti visu šo situāciju raksturo drošībnieki, kuri pārbauda trešo valstu pilsoņus pirms uzturēšanas atļaujas izsniegšanas.
Vienlaikus Valsts Drošības dienests (VDD) vērš uzmanību, ka termiņuzturēšanās atļauju pretendentu pārbaužu veikšana ir komplicēta un laikietilpīga un prasa ievērojamus valsts iestāžu resursus. Turklāt ne visos gadījumos ir iespējams gūt pārliecību par investēto finanšu līdzekļu izcelsmi un to likumību. Tāpat par ārvalstniekiem var būt pieejama ierobežota informācija, līdz ar to visus riskus var nebūt iespējams savlaicīgi identificēt.
Pirmais mēģinājums visus šos aspektus salāgot būs pirmdien, iknedēļas koalīcijas sanāksmē, savukārt trešdien Imigrācijas likumu sāks skatīt Saeimas Aizsardzības komisijā. Jāpiebilst, tas viss priekšvēlēšanu gaisotnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
