Tieslietu padome atbalsta ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles nodošanu padomes rokās

Tieslietu padome pirmdien pauda gatavību pārņemt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu virzīt ģenerālprokurora kandidātu, par citiem priekšlikumiem tā gan bija skeptiskāka.

Pašlaik ģenerālprokuroru vienpersoniski izraugās Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču Tieslietu ministrija rosina likuma grozījumus, kas šo kārtību mainītu un ģenerālprokurora izraudzīšanos nodotu Tieslietu padomes rokās. Ministrija uzskata, ka izmaiņas vajadzīgas, lai novērstu prokuratūras stagnāciju – iecerēts plašāks kandidātu un arī virzītāju loks, kā arī termiņa ierobežojums vadošos amatos.

Lai arī Tieslietu padome pirmdien neatbalstīja priekšlikumu, ka kandidēt varēs advokāti un akadēmiskais personāls, vienlaikus padome akceptēja priekšlikumu, ka pretendēt varēs daudz plašāks tiesnešu un prokuroru loks.

"Es aicināšu prokurorus un tiesnešus saņemt drosmi, atrast sevī līdera spējas un pieņemt izaicinājumu izvirzīt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Redzu, ka Tieslietu padomē varētu būt perspektīvas," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns solīja, ka padomes ieteikumus ņems vērā. Lielākās diskusijas raisīja priekšlikums, ka par ģenerālprokuroru var iecelt arī personu, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā. Tas radīja bažas, ka par ģenerālprokuroru var kļūt kāds bez tiesneša vai prokurora diploma un bez atbilstošām spējām vadīt prokuratūru, tāpēc padome to neatbalstīja.

Lai gan pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piekrīt sava pēcteča iecelšanu amatā nodot Tieslietu padomes pārziņā, Ģenerālprokurora padomes viedoklis ir, ka šie grozījumi ir politiski motivēti.

"Ģenerālprokurora padomes viedoklis ir, ka likumprojekts ir sasteigts un to vajadzētu nopietni vērtēt," skaidro Kalnmeiers.

Padomes, kuras sastāvā ir gan tiesneši, gan advokāt un notāri, gan Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kā arī tieslietu ministrs, ģenerālprokurors un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, lēmumam ir rekomendējošs raksturs. Likuma grozījumus atbildīgajā Saeimas komisijā sāks skatīt jau šonedēļ. Tieslietu ministrs iecerējis, ka izmaiņas ģenerālprokurora izvēles kārtībā varētu stāties pēc trim mēnešiem, jo pēc pusgada beigsies Kalnmeiera pilnvaras ģenerālprokurora amatā.