Nozare asi kritizē rosinājumu uzņēmējus atbalstīt ar bezprocentu aizdevumiem. Viņuprāt, tas biznesu iegrūstu vēl lielākā bedrē.
Zaudējumi tūrisma nozarei jau pārsnieguši 13 miljonus eiro. Turklāt nākotnes prognozes ir drūmas – atgriezties pirmskrīzes līmenī nozare spēs vien 2023. gadā.
"Priekšā ir tādi pasmagi gadi, īpaši tūrismā, viesmīlībā. Ir ļoti svarīgi – tas mūsu virsuzdevums atbalstīt visu nozaru uzņēmējus. Mēs ticam, ka katrs saglābtais uzņēmums nodarbinās cilvēkus, kuri potenciāli neaizbrauks no Latvijas un mums nebūs jātērē lieli līdzekļi reemigrācijas plāniem, lai viņus dabūtu atpakaļ," norāda Restorānu biedrības prezidents, Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis.
Tūrisma nozarē strādājošie un Latvijas pašvaldības pauž sašutumu – no valsts puses atbalstu nejūt. Viss, kas līdz šim ticis piedāvāts – samazinātais PVN, grantu sistēma -, valdībā noraidīts. Uzņēmējiem krājas nenomaksāti rēķini, kredītsaistības un piedāvātais risinājums – bezprocenta aizdevums – nozares ieskatā, jau tā teju iznīcinātos uzņēmējus uzsēdinās uz parādu adatas un tā vietā, lai cilvēkus noturētu Latvijā, veicinās iedzīvotāju aizplūšanu uz ārvalstīm.
"Vienīgais, ko mēs dzirdam, tas ir kārtējais paziņojums preses konferencē – šo ne, un argumenti ar cipariem, ar vīzijām, ar skaidrojumiem, kādēļ ne? Valdība uzskata, ka tas tūrisms tāds jociņu bizness vien ir, tas ir kaut kas nenopietns. Ja nepieciešams valdībai lekciju nolasīt, kas ir tūrisms un kā izpaužas eksports šajā nozarē, tad acīmredzot mums tas ir jāpastāsta," bilst Tukuma novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova.
Baltijas valstu robežu atvēršana ir neliels gaismas stariņš tuneļa galā – pašvaldības jau jūtot nelielu tūristu pieplūdumu, bet ar to nebūs līdzēts, lai atgūtu simtprocentīgo tūristu kritumu. Turklāt vasara ir laiks, kad uzņēmēji gūst peļņu, lai izdzīvotu ziemā, šovasar ieņēmumu kritumu prognozē pat par 70%, tāpēc atbalsts ir nepieciešams šodien.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda: "Baltijas tirgus atvēršana nes jau pirmos rezultātus. Mēs Cēsis redzam jau pa kādai igauņu mašīnai, lietuviešu, un arī restorānos parādās cilvēki. Manā sapratnē – šo vasaru kaut kādā veidā izdzīvos, bet ziema gan būs grūta, un te gan ir jādomā par kaut kādu atbalstu, tieši kā ziemu pārdzīvot."
Nozarē uzskata, ka efektīvākais atbalsts būtu samazināts pievienotās vērtības nodoklis un tiešie valsts granti uzņēmējdarbības atbalstam.
"Ir jābūt grantam, nav citas opcijas, var būt runa par granta apmēru, viņu sasaista ar nodokļiem, ar dīkstāvi, bet ir jābūt grantam, kas aiziet tieši komersantiem, kuri ir aiztaisījušies ciet. Mēs ļoti negribētu pieļaut to kļūdu, kad aizbrauc mūsu cilvēki, un lauki mums šobrīd ir pilni ar cilvēkiem – ir viesu mājas, viesnīcas, restorāni. Ir tā lieta, ka cilvēki ir Latvijā šobrīd," saka LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Fedmane.
Kamēr Latvijā vēl spriež par atbalsta mehānismiem, citas Eiropas valstis bijušas straujākas satricināto nozaru atbalstā. Nerunājot par Vāciju, kas atbalstu uzņēmējiem subsīdiju formā izsniedza jau pandēmijas sākumā. Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jau ir izveidota valsts grantu sistēma. Tikmēr pie mums tālāk par diskusijām šis jautājums nav nonācis.
"Šobrīd mums priekšā svarīgs uzdevums – politiski vienoties, jo ir arī citas nozares – sports, kultūra -, kas prasa pēc palīdzības, kuri nav saņēmuši to palīdzību pieteikumam, tas būs mūsu darbiņā. Strādāt ar koalīcijas partneriem, strādāt kopumā pie tās summas, ko mēs varam dabūt. Tad nu tālāk tiekos ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai saprastu, ko tad mēs varam izdarīt šobrīd," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Ministrija akcentē, ka patlaban atbalsta veidā ir pieejami tā sauktie "vaučeri" tūrisma operatoriem, lai varētu atgūt līdzekļus par nenotikušajiem ceļojumiem, dīkstāves pabalsti. Tikmēr Lauku asociācija jau paudusi uzskatu, ka tūrisma nozare ir faktiski nolemta iznīcībai, norādot, – reģionu uzņēmēji arvien mazāk tic valsts atbalstam, bet vairāk gaida vietējo un kaimiņvalstu tūristu plūsmas atjaunošanos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
