Uzdots atrast risinājumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā

Kopš Saeima iepriekšējo reizi jau pirms trīs gadiem sprieda par iespēju nojaukt pieminekli Uzvaras parkā Rīgā, kas beidzās bez rezultāta, juridiski nekas nav mainījies. Tā norāda Ārlietu ministrijā, atgādinot, ka pieminekli aizsargā 1990.gados ar Krieviju noslēgtie līgumi, kuru galvenais mērķis bija paātrināt bijušā padomju karaspēka izvešanu.

Pieminekļa nojaukšana būtu līguma laušana ar neprognozējamām sekām, saka Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Lots: "Es arī, kā Latvijas pilsonis, saprotu šo pamatoto sašutumu. Taču es, kā Ārlietu ministrijas pārstāvis, šeit sniedzu tikai tiesisku vērtējumu. Gadījumā, ja Latvija atteiktos pildīt savas saistības un ņemot vētā to, ka visi šie līgumi ir kā domino kauliņi vienā paketē, kādas sekas tas varētu izraisīt, man ir grūti prognozēt. Bet katrā ziņā ir skaidrs, ka kāds varētu mēģināt apšaubīt Latvijas apņemšanos ievērot starptautiskos līgumus."

Savukārt deputātiem ir atšķirīgi viedokļi. Vieni uzskata, ka šobrīd ir bezatbildīgi spriest par pieminekļa nojaukšanu.

Parlamentārietis Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka runa ir par okupācijas simbolu, pie kura uzturas "Putina fašisti". Politiķis uzsvēra, ka viņam riebjas gan piemineklis, gan arī pasākumi, kas tur notiek. Krauze pauda nožēlu, ka pērkoņkrustieši iepriekš nepareizi aprēķinājuši sprāgstvielu daudzumu, cenšoties pieminekli likvidēt. To viņš pauda kontekstā ar komisijas sēdē vairākas reizes pieminēto 1997.gadā notikušo pieminekļa spridzināšanas mēģinājumu. Tajā pašā laikā Krauze norāda, ka par demontāžu spriest šajā laikā ir ļoti bezatbildīgi.

"Iemesls, kāpēc šis būtu īpaši nepiemērots laiks kaut ko darīt ar Uzvaras pieminekli Pārdaugavā ir tas, ka Krievijas kara Ukrainā sakarā Latvijas sabiedrībā ir spriedze. Jebkādas manipulācijas šobrīd – vai tur šī pieminekļa demontāža – tas to spriedzi tikai pastiprinātu. Tas noteikti nav Latvijas valsts drošības interesēs šobrīd kaut ko tādu darīt," norāda deputāte Krista Baumane (AP).

Tomēr deputāte Ieva Akuratere (K) pauda, ka nepiekrīt secinājumam par to, ka starptautiskās saistības liegtu rīkoties: "Es ticu, ka šajos apstākļos, kad mēs atkal esam pakļauti neokomunisma teroram, kurš ir pacēlis savu galvu, mums būtu ļoti svarīgi likvidēt jebkādu, teiksim, idejisku simbolu savā zemē, kas simbolizē viņu varu un viņu varas metodes."

Savukārt parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Saeimā ir politiskā griba ilgtermiņā panākt, lai Latvijā šāds objekts neatrastos. Jāmeklē juridiskais risinājums, lai to paveiktu, atzīmēja deputāts.

Tam, ka beidzot jāatrod risinājums, pievienojas arī Uģis Polis, kura iniciatīvu par pieminekļa demontāžu parakstījuši vairāk nekā 19 000 pilsoņu: "Tiešām juristiem ir jāstrādā un kaut kas ir jādomā, un jāmeklē risinājumi, jo tas stabs nevar palikt, kur tas pašreiz atrodas."

Vienisprātis ir Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Viņš pieminekli salīdzina ar apendicītu, "kurš ķirurģiski juridiski ir jāizgriež".

Ārlietu komisija vienojās uzdot Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot ziņojumu par tiesisku risinājumu pieminekļa nojaukšanai.