Vai Latvijas politiķi prot izteikties kameras priekšā?
Kamēr viens politiķis prot izteikties saprotami un aizkustināt pat kādu dvēseles stīgu klausītājos, cits ir vairāk darītājs nekā runātājs. Dažs stomās, un vārdi jāvelk laukā teju ar knīpstangām, kamēr vēl citu ir grūti pat pārtraukt, lai varētu uzdot kādu precizējošu jautājumu. Kādi ir pašmāju – Latvijas – politiķi, kad runa ir par publisku uzstāšanos vai izteikšanos kameras priekšā? To jautājām pieredzes bagātiem žurnālistiem.
Vārds – politiķa galvenais instruments
Kristīne Žilde-Krēvica, TV3 Ziņu žurnāliste:
Ar politiķiem un viņu uzstāšanās māku ir ļoti individuāli. Dažus ir grūti apturēt, jo viņiem raksturīgi vārdu plūdi, no citiem grūti sakarīgu citātu "izspiest". Pēc pieredzes varu teikt, ka vairumā gadījumu vērojama parādība – jo ilgāk politiķis aktīvi darbojies Saeimā vai valdībā, jo gludāk un jēgpilnāk māk noformulēt domu. Vārds ir galvenais politiķa instruments, tāpēc ir svarīgi, kā cilvēks to liek lietā. Daži, turpretī, ir pat pārāk iemanījušies ar vārdiem "rotaļāties", pasakot it kā daudz, taču satura tajos nav.
Darītāji, nevis runātāji?
"Diemžēl, piemēram, premjere Laimdota Straujuma ir tas gadījums, kur cilvēks labāk jūtas darbos nekā mikrofona priekšā. Viņa pati intervijās atzinusi, ka vairāk ir darītājas tips. To pašu apstiprina arī tie, kuri strādājuši ar viņu gan tad, kad L. Straujuma bija vēl zemkopības ministres amatā, gan tagad – kad viņa ir Ministru prezidentes amatā," norāda Kristīne Žilde-Krēvica no TV3 Ziņām.
Sliktais tajā tomēr ir tas, ka no tik augstas amatpersonas brīžiem vajadzīgs tieši spēcīgs morāls uzmundrinājums. Piemēram, kaut vai skaists apsveikums svētkos. Piemēram, Deivids Kamerons Lielbritānijai ir lielisks orators. Turpretī biklā stostīšanās pie mikrofona ir mokoša kā runātājam, tā klausītājam. Tas pats attiecas arī uz Valsts prezidentu, kuram Satversme īpaši paredz tieši reprezentatīvu lomu. Skumji, ja to cilvēks nav spējīgs nest.
Diemžēl Ministru prezidenti un Valsts prezidentu kā sliktus oratorus min arī citi aptaujātie žurnālisti.
"Sliktie piemēri saistībā ar prasmi izteikties ir – Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uz jautājumiem bieži neatbild pēc būtības, liekot domāt, ka viņš uzdotos jautājums, iespējams, bieži vienkārši nesaprot. Tāpat arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kurai piemīt līdzīgi niķi – lai gan jāatzīst, ka daudz mazākā mērā nekā Valsts prezidentam," stāsta žurnālists, kurš vairākus gadus strādā televīzijā.
Vai politiķi iestrēguši savā pseido realitātē?
Cits piemērs, kur ar stostīšanos ir mazāka problēma, ir bijušais premjers Dombrovskis, kurš klausītāju "pazaudē" ar sausu, kokainu, ļoti tehnisku un garlaicīgu valodu.
"Lai teiktu, ka politiķim ir "pilns komplekts", viņam jābūt ne vien kompetentam savā nozarē, bet arī jāmāk uzrunāt arī tauta – skolotāji, mediķi, traktoristi, mūziķi, gleznotāji vai mājsaimnieces. Brīžiem šķiet, ka politiķi ir iestrēguši savā pseido realitātē, kur dzīvu cilvēku vietā ir normatīvie akti, budžeta deficīts, tāda vai šāda izdevumu pozīcija," norāda K. Žilde-Krēvica.
Kā vēl viens piemērs, kad politiķis nespēj izteikties skaidri, tiek minēts jaunais veselības ministrs. "Izglītots cilvēks, doktors, politikas jaunpienācējs – Guntis Belēvičs. Viņš runās tikai savu, bieži vien neatkarīgi no jautājuma. Pēc principa – ja jautājums skar tēmu, par ko gribēju runāt, tad labi, ja nē – viņš atradīs veidu, kā savā atbildē aizplūst līdz jau iecerētajam vēstījumam," stāsta kāda žurnāliste. Viņa pauž, ka "to varētu dēvēt arī par diplomātisku manevrēšanu, ko bez G. Belēviča pieprot teju visi ilgstošie politikas darboņi".
Portāla Skaties.lv aptaujātie žurnālisti arī norāda, ka brīdī, kad kamera ir izslēgta, cilvēka runa arīdzan mainās, un no izplūdušā diplomātija pamazām izzūd.
Spēja izteikties konkrēti un skaidri – zelta vērtē
"Es ļoti augstu vērtēju politiķus, kas prot izteikties skaidri un precīzi argumentēt savu pozīciju. Par ļoti labu piemēru uzskatu Edgaru Jaunupu, kurš lieliskā latviešu valodā un garos, loģiskos teikumos spēj formulēt savu domu un izklāstīt argumentāciju," Skaties.lv norāda kāds žurnālists.
Tāpat "pavisam normāli" runā Raivis Dzintars, Artis Kampars un citi. Loģiski izteikties prot arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet diemžēl viņš runā pārāk lēni un pārāk gari, tāpēc gadās situācijas, kad ārlietu ministra argumentāciju nav iespējams atspoguļot pilnībā, jo viņš vienkārši ir pārāk ilgi runājis, stāsta žurnālists.
"Šāds izteikšanās veids ir uzteicams, piemēram, zinātniskās konferencēs, bet ne televīzijas kameras priekšā. Tādiem politiķiem kā Augusts Brigmanis un Solvita Āboltiņa gadās gan labās dienas, gan sliktās dienas."
Viņš akcentē: "Televīzijai ir tāda reizēm nomācoša specifika, ka sižetos ir jāliek amatpersonu citāti, nevis tikai jāpārstāsta viņu teiktais. Proti, ja politiķis izsakās neloģiski, tad "rakstošs žurnālists" (no avīzes, portāla vai ziņu aģentūras) var vienkārši noklausīties attiecīgo tekstu piecas reizes un pašu pamatdomu pārstāstīt saviem vārdiem – tā, lai lasītājam viss būtu skaidrs. Savukārt, veidojot televīzijas un radio sižetus, ir nepieciešams tos papildināt arī ar 15-40 sekunžu ilgiem amatpersonu tiešajiem citātiem. Līdz ar to, ja amatpersona izsakās nesaprotami, tad tas sagādā lielas problēmas, jo citāts būs jāliek sižetā, vienlaikus labi apzinoties, ka skatītājs attiecīgās amatpersonas teikto varētu nesaprast".
Patiesības slēpšana vai vājas prāta spējas?
"Ļoti kaitina, ja, skaidrojot savus lēmumus, politiķi izmanto primitīvu argumentāciju, lai vienkārši kaut ko pateiktu, kaut gan visiem ir skaidrs, ka patiesie iemesli tā vai cita lēmuma pieņemšanai ir bijuši pavisam citi," Skaties.lv stāsta aptaujātie žurnālisti.
"Proti, pēdējā laikā gan vietā, gan nevietā politiķi lieto tādas frāzes kā "mums tas ir jādara saistībā ar ģeopolitisko situāciju" vai "mums tas ir jādara saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē". Šīs frāzes reizēm izklausās kā neko neizsakošas klišejas, kas liek gan apšaubīt politiķu godīgumu, jo ir šaubas par to, vai, šādi argumentējot, sabiedrībai tiek atklāti patiesie svarīgu lēmumu pieņemšanas motīvi. Nereti tas liek apšaubīt arī viņu prāta spējas, jo ir acīmredzama neprasme veidot kaut falšu, bet tomēr kaut kādu argumentāciju," portālam Skaties.lv pauda kāds žurnālists.
Vai viegli pārtraukt politiķi tiešraidē, ja atbilde ieilgst?
Arta Ģiga, raidījuma Nekā personīga producente:
Ne tikai politiķus, nevienu nav viegli pārtraukt, jo bieži gadās, ka cilvēks tikai tuvojas īstajai atbildei, bet raidījuma laiks jau iztērēts.
Tiešajā ēterā tā ir problēma, intervētājam vienmēr jāizšķiras, vai ļaut runāt un varbūt uzzināt kaut ko būtisku vai arī pārtraukt un, iespējams, atkal klausīties garu ievadu nākamajai tēmai.
Politiķi zina, ka tiešraides laiks nav bezgalīgs un māk to izmantot, runājot par savām tēmām. Ir daudzi tādi, ko grūti pārtraukt vai pievērst jautājumu atbildēšanai.
"Lielisks piemērs ir Ainārs Šlesers, tāpat arī Aivaru Lembergu nevar izsist no sliedēm, bet no jaunās paaudzes – Mārtiņš Bondars māk nelaist pie vārda intervētāju. Īpašs gadījums ir Artuss Kaimiņš, bet viņu visdrīzāk nebūs, par ko īpaši intervēt," saka A. Ģiga.
Tas, ka nevar kādu pārtraukt, nav lielākā problēma. Manuprāt, lielāks ālunums ir tas, ka politiķi atļaujas melot un intervētājam nav iespēju uz līdzenas vietas ēterā pārbaudīt, vai teiktais ir patiesība. Tā informatīvā telpa piedrazojas ar muļķībām un tām pa vidu pazūd patiesas lietas. Labāk, lai runā gari, bet patiesību.
Uzskatāms piemērs!
Lūk, piemērs, kad tiešraidē raidījumā 900 sekundes ir grūti uzvedināt politiķi atbildēt:
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
