"Izrādās, ne visi ir sapratuši, kādēļ konkrētie ministri tiek atlaisti. Ir plānotas sarunas. Šķiet, ka ZZS ir nepiekāpīgākais, un izskatās, ka mēģinās konfrontēt premjeri ar Pensionāru federāciju, kas varētu būt interesanti," teica Ikstens.
Savukārt, komentējot Siliņas lēmumu "restartēt valdību" tieši šobrīd, politologs norādīja – iespējams, premjere cerēja, ka varēs valdības darbu "sapurināt vai uzmundrināt."
"Esmu nonācis pie secinājuma, ka laikam arī Rīgas pilij ir sava nozīme, kas ik pa brīdi pauž viedokli par to, kas notiek valdībā. Līdz ar to – laikam saprotot, ka nav vairs kur sprukt un jāveic kustības, tad šāda sapurināšana dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām," teica Ikstens.
Vaicāts, vai premjeres lēmums liecina par līderības centieniem, politologs norādīja: "Gribētu mazāk šādas līderības un vairāk koordinētas rīcības. Mēs jau redzējām, ar ko premjeres līderība beidzās Latvijas Bankas prezidenta meklējumos. Šis izskatās pēc vēl viena tāda paša stāsta, kad viņa mēģina projicēt spēcīgu līderi – šos trīs mēs atlaidīsim, un tās tas notiks, bet pretī partneri saka – paga, paga, nav tik vienkārši. Tas rada iespaidu, ka premjere patiesībā nav tik spēcīga, kā mēģina izskatīties."
Jau ziņots, ka ar ministru nomaiņu premjerei Evikai Siliņai (JV) nesokas tik raiti, kā viņa bija plānojusi. Valdības vadītāja bija cerējusi, ka jaunos ministrus Saeima varētu apstiprināt jau šonedēļ. Tomēr savu kandidātu pagaidām spējusi nosaukt tikai "Jaunā Vienotība". Izglītības ministra amatā tā vēlas redzēt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu. Bet abi pārējie koalīcijas partneri ar lēmuma pieņemšanu nesteidzas.
Premjere pagājušajā piektdienā paziņoja, ka atlaiž pa vienam ministram no katras koalīcijas partijas, to pamatojot ar nepieciešamību panākt uzrāvienu valdības darbā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
