Balsu skaitīšanu haosa dēļ varētu sākt "ripot" atbildīgo amatpersonu galvas

Kad vēlešanu vakarā durvis slēdza iecirkņi un tika atvērtas balsošanas urnas, lai sāktu skaitīt balsis, visam bija jānotiek "perfekti". Vismaz tā iepriekš, ziņojot par gatavību vēlēšanām, bija atzinis Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš koordinēja visu atbildīgo iestāžu darbu. "Visi atbildīgie dienesti savu darbu ir izdarījuši perfekti," iepriekš izteicās Kronbergs.

Praksē viss izrādījās pavisam pretēji. Iecere balsis skaitīt elektroniski – izgāzās. Kā skaidro Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, pēc vēlēšanu zīmju ieskenēšanas, tās nebija iespējams augšuplādēt.

"Diemžēl sistēma nepavilka šo slodzi. To mēs diemžēl bijām paredzējuši. Diemžēl visi trūkumi netika novērsti. Un visa Latvija ļoti ilgi tādā lēnā, lēnā super gaitā mēģināja to informāciju "ievilkt". Skaidrs, ka apmēram pēc nepilnas stundas šādas mocīšanās mēs jau lūdzām, lai pārstāj to mocīt, jo mēs sapratām, ja Rīgā ir vairāk kā simts iecirkņi bezgalīgā rindā, tas būs ļoti traki," saka Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.

Vēlēšanu komisijas bija gatavas balsis bez vilcināšanās sākt skaitīt manuāli, ar rokām. Taču atļauja to darīt tika saņemta tikai pēc vairākām stundām, kad ap diviem naktī Centrālā vēlēšanu komisija sasauca ārkārtas sanāksmi, kas notika attālināti.

"Darbs tiek turpināts manuāli. Šis ir tas "punkts B", par ko mēs esam runājuši, kas notiek tad, ja sistēmas neiet," klāsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Uz jautājumu, kā viņš novērtētu komunikāciju ar CVK vēlēšanu naktī, Zviedris atbild: "Nu, skumji. Vienā vārdā – skumji." Vaicāts, ko šādos apstākļos nozīmē darbs iecirkņu komisijām, viņš skaidro: "Tas ir paaugstināts stress. Nav informācijas. Un man, piemēram, jāsaka, gandrīz katrs trešais iecirknis, ko man saka arī darbinieki, – ar asarām acīs vai apraudās. Skumji."

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājam ir aizdomas, ka jaunā datorsistēma, kas tika izmantota pirmo reizi, pirms tam netika pienācīgi pārbaudīta. To noliedz Jorens Liopa. Viņš vada Valsts digitālās attīstības aģentūru, kas ir atbildīga par vēlēšanu elektronisko sistēmu.

"Šajos testa rezultātos uzrādījās, ka 2,8 stundās iespējams ieskenēt 600 000 zīmes – apjoms attiecīgi pietiekams. Bet šajā gadījumā bija tā situācija, ka tas reālajā dzīvē izmantotais darbību apjoms bija lielāks un veidoja lielāku noslodzi," klāsta Liopa.

Liopa uzskata, ka šobrīd viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām: "Šajā gadījumā ir svarīgi redzēt tieši audita ietvaros, ko mēs varam uzlabot, lai mēs uz Saeimas vēlēšanām varētu pielāgot sistēmu tādā apjomā, lai šis process būtu ātrs un efektīvs. Un, protams, ja audita ietvaros atklājas ka konkrētajā gadījumā es pats esmu pārkāpis kādas normas vai darījis neatbilstoši sava darba pienākumu apjomu, tad, protams, ir pamats."

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte svētdien nerunāja ar TV3 Ziņām. Viņas pārstāvis sacīja, ka Saulīte jau sniegusi interviju TV3 rīta raidījumā "900 sekundes", kurā viņa izvairīgi atbildēja uz jautājumu par amatpersonu atbildību. "Ir jādara visa analīze, lai šāda veida lietas nākotnē neatkārtotos," svētdienas rītā sacīja Saulīte.

Tomēr vēlēšanu rīkotājiem jārēķinās, ka viņu atbildība tiks vērtēta. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa jau paziņojusi, ka Liopam jāuzņemas pilna atbildība par problēmām un konkrēti lēmumi gaidāmi vēlāk. Savukārt CVK atbildību vērtēs Saeima, kas to ievēlējusi.

"Ja mēs tiešām redzēsim, ka ir bijušas kļūdas no viņu puses, es neizslēdzu, ka parlaments arī varētu izvērtēt, vai nebūtu kādam cilvēkam jāatstāj amats," saka "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām uzmanība pievērsta visaugstakajā līmenī. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sola, ka lietu izskatīs nākamnedēļ plānotajā Nacionālās drošības padomes sēdē. "Diemžēl Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir izgāzušās šī procesa organizācijā," tā prezidents raksta sociālajos medijos.

Pēc Digitālās attīstības aģentūras sniegtajām ziņām, vēlēšanu elektroniskā sistēma ir izmaksājusi 1,8 miljonus eiro. Bet tās izstrādātāju nosaukumi netiek atklāti, atsaucoties uz līguma konfidencialitāti.