"Vietējais ražotājs nospiests uz ceļiem." EM grib daļai pārtikas noteikt uzcenojuma griestus
Pārtikas cenu samazināšanai Ekonomikas ministrija rosina noteikt uzcenojuma griestus un vēl vairākus pasākumus, ko plašāk sola izklāstīt pēc nedēļas. Ministrijas ieskatā, ieguvēji būs gan pircēji, gan vietējie ražotāji. Toties tirgotāji asi kritizē valsts iejaukšanos cenas noteikšanā, tie noraida pārmetumus par produktu nesamērīgu sadārdzināšanu.
Īstenojot jauno ieceri, pārtikai būtu jākļūst par apmēram 20% lētākai, tā šodien sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Daļai produktu viņš rosina noteikt uzcenojuma griestus.
"Mēs šobrīd izceļamies cenu dārdzības ziņā veikalos," pauž ekonomikas ministrs Valainis. "Mēs šobrīd izceļamies cenu dārdzības ziņā veikalos. Izceļamies gan Baltijas valstu līmenī, gan arī plašākā mērogā. Ja mēs skatāmies, cik mūsu iedzīvotāji nopelna un cik ir spiesti par pārtiku ikdienas nepieciešamībai," pauda ekonomikas ministrs.
Ekonomikas ministrijā tapušais plāns arī paredz radīt digitālu rīku, kas ļautu salīdzināt ražotāju cenas ar to, cik par produktiem jāmaksā veikalā. Tāpat tiek piedāvāts 20 reizes palielināt sodu, ja tirgotāji negodprātīgi noteikuši cenas.
"Ir bijuši vairāki pētījumi, kad iemīļotiem produktiem, kas ir, uzliek lielāku piecenojumu nekā citu valstu produktiem, zinot, ka Latvijas iedzīvotāji tos labprāt izvēlas, pērk vietējo produktu. Un tad vietējais ražotājs ir stipri nospiests uz ceļiem, piedāvājot šo produktu par ļoti lētu naudu, bet veikalā tas parādās ar 100 un vairāk procentu uzcenojumu."
Ministra vērtējumā lielveikalu cenu politika, attieksme pret patērētājiem un ražotājiem jau sasniegusi robežu, kas ir ļoti tuvu visatļautībai. Nozares asociācijā tam kategoriski nepiekrīt.
"Šie komentāri, maigi sakot, ir nekorekti. Tiem īsti nav pamatojuma. Tā apgalvot, ka mums ir pašreiz katastrofāla situācija un nepamatoti dārgas preces, īsti arī tā nevar. Pamatpreces, piemēram, piena produktus tirgotāji pat tirgo zem pašizmaksas. Bet tas nozīmē, ka viņi arī kompensē uz kaut kādām citām precēm. Tātad katrs tirgotājs meklēs pamatprecēm zemākās cenas, un katram tirgotājam noteikti šādu preču grozs ir."
Asi iebildumi izskan arī pret ieceri ierobežot uzcenojumu. Krūzītis norāda, ka pārtikas uzcenojumu griesti iespējami krīzes situācijā. "Bet šobrīd tādas krīzes situācijas nav," viņš uzsvēra.
"Man pašreiz galvā nav neviena šāda pozitīva piemēra. Drīzāk ir negatīvs piemērs Ungārija, kas mēģināja pirms pāris gadiem to darīt," vērsa uzmanību Krūzītis. Viņš piebilda, ka Ungārijā plaukti bijuši tukši tur, kur bija regulētās cenas. "Tas īstenībā neko labu nedeva. Šobrīd pret šo valsti Eiropas Komisija ir jau uzsākusi procedūru par konkurences kropļošanu. Tas nav tas pareizais veids," brīdina Krūzītis.
Detalizētu plānu ekonomikas ministrs sola darīt zināmu pēc nedēļas, nākamajā pirmdienā, kad ar to būs iepazīstināti koalīcijas partneri. Un pirms tas nav zināms, lielākās veikalu ķēdes "Rimi" un "Maxima" no komentāriem atturas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
