Pret Latviju tiek vērsts migrantu plūsmas hibrīduzbrukums; bēgļi kļūst labāk aprīkoti
Nelāga situācijas dinamika izveidojusies uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Robežsardze uzskata, ka tieši Latvija tagad izraudzīta kā valsts, pret kuru primāri vērst migrantu plūsmas hibrīduzbrukumu. Trīs dienās no robežas aizgaiņāti vairāk nekā 200 migrantu. Viņi kļūst arvien labāk aprīkoti. No robežas ziņo TV3 Ziņas.
Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiešām saasinās. Latvijas robežsardzei pēdējo trīs dienu laikā izdevies novērst vairāk nekā 200 nelegālos robežas šķērsošanas mēģinājumus.
Viens no 208 nelegālajiem migrantiem veselības stāvokļa dēļ uzņemts Latvijā, pārējie mēģinājumi ielauzties Latvijā novērsti. Robežsardze stāsta, ka migranti pārsvarā ir pārvesti no Baltkrievijas robežas ar Poliju un ar Lietuvu.
"Ir tendence, ka var parādīties arī jaunas grupas, kuras tiek vai nu novirzītas, vai speciāli atvestas no Polijas robežas vai no Lietuvas robežas. Personu vidū ir pārsvarā vīrieši. Sievietes un bērni nav konstatēti."
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, komentējot esošo situāciju, norādījis, ka situācija tiešām kļūst arvien saspringtāka, kamēr uz Lietuvas un Polijas robežas vērojams migrantu skaita samazinājums, esošās tendences mūsu pierobežā liecina, ka Latvija tagad varētu kļūt par valsti, pret kuru izteiktāk vērsts migrantu spiediens jeb Lukašenko režīma organizētais hibrīdkarš.
"Viņi tiek atbilstoši aprīkoti ar šķērēm, kas griež metālu, viena grupa bija visi garos makšķernieku zābakos, kura gāja gar ezeru. Mūsu kaimiņvalsts centieni ir tādi, lai palīdzētu viņiem šķērsot Latvijas valsts robežu. Skaidrs, ka viņi nenokrīt šeit no gaisa un neatbrauc ar taksometru no Minskas. Tas ir dienesta organizēts, kur pretējā puse ir izvēlējusies viņus stumt pāri."
Robežsardzes priekšnieks pieļauj, ka Lukašenko režīms testē Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu vājās vietas.
Lasi vēl – Lūgs sākt kriminālvajāšanu pret tulku, kurš palīdzējis nelegālajiem robežšķērsotājiem nokļūt Latvijā
"Latvija ir izraudzīta kā pamata mērķa valsts, uz kuru izdarīt šo hibrīduzbrukumu, kādu motīvu dēļ to dara, grūti pateikt. Iespējams, ka meklējuši vājāko vietu, nav sekmējies Polija -Lietuvas virzienā, pašreiz mēģina testēt Latviju. Grūti prognozēt, ko mūsu kaimiņvalsts izdomās, cik lielas ļaužu masas tiks novirzītas Latvijas virzienā."
Situācija tiešām satraucoša – neatkarīgi no tā, ka signāli par migrācijas spiedienu arī uz Latvijas pusi parādījās jau jūlijā – mums tikai 38 km no kopumā 173 km garās Latvijas-Baltkrievijas robežas ir aprīkota ar pagaidu dzeloņstiepļu žogu. Pieci kilometri no tiem ir slovēņu dāvināti. Likumsargi neslēpj dzeloņstieples žogs ir pagaidu, kā arī samērā ievainojams risinājums.
"Žogs, tas ir tāds viens no preventīvajiem pasākumiem, kurš elementāri attur uz kādu laiku. Redzot, kā Polijā notika, var uzmest kādu koku un mēģināt šķērsot, bet jebkurā gadījumā tas aizņem laiku un dod iespēju mums reaģēt, protams, tas, ko mēs visi gaidām, ir pastāvīgais žogs."
Lai nosargātu robežu pagaidu žoga neesošajās vietās gadījumā, ja pēkšņi Baltkrievija novirza uz kādu no punktiem migrantu pūli līdzīgi kā Polijā, mūsu dienestiem šajās vietās nāksies veidot dzīvo ķēdi. Šobrīd gan nav prognozējams, cik lielas masas Lukašenko režīms spiedīs pāri, tomēr robežsargi saka, ka ir gatavi rīkoties. Gatavība no augusta nemainīga, dienesti kopā ar NBS un Valsts policiju strādā pastiprinātā režīmā, situācija tiek analizēta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
