"Priska" atklāj nepatīkamu patiesību. Premjers sola ieviest Ukrainā redzētu krīzes vadības sistēmu

Premjers pateicies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un citiem, kuri turpina strādāt, lai palīdzētu iedzīvotājiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus.

Vienlaikus vētra atklājusi vairākas būtiskas problēmas. Plašos elektroapgādes traucējumus pavadīja arī mobilo sakaru un interneta darbības traucējumi, nedarbojās degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Vietām tika traucēta arī satiksme, vilcienu kustība, ūdensapgāde un kanalizācijas darbība.

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju.
Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu… pic.twitter.com/wwqPJoOwHx

— Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) August 24, 2026

Premjers īpaši izcēlis skaidras naudas nozīmi krīzes laikā. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Tāpēc nepieciešams skaidrs valsts, banku un tirgotāju rīcības plāns, lai krīzes situācijā nodrošinātu skaidras naudas pieejamību.

Tāpat jāvērtē veikalu un loģistikas tīklu gatavība straujam pieprasījuma pieaugumam. Premjers norādījis, ka iedzīvotāji ziņojuši par situācijām, kad atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beigusies maize un dzeramais ūdens.

Līdzīga uzmanība jāpievērš aptiekām un medikamentu pieejamībai. Krīzes laikā jābūt skaidram algoritmam, kā cilvēki var saņemt nepieciešamās zāles, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm.

Premjers sola Latvijā ieviest Ukrainā redzētu sistēmu

Viens no būtiskākajiem secinājumiem esot nepieciešamība izveidot vienotu informācijas avotu, kur iedzīvotāji krīzes laikā varētu uzzināt, kur nav elektrības, sakaru, kādi ceļi slēgti, kuri veikali, degvielas uzpildes stacijas un aptiekas darbojas un kas tiek darīts seku novēršanai.

"Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu," norādījis premjers.

Viņš atklājis, ka šobrīd atrodas Ukrainā, kur ar līdzīgām krīzes situācijām nākas saskarties ikdienā. Vakar viņš apmeklējis militārās vadības centru un savām acīm redzējis krīzes koordinācijas sistēmu, kurā tiešsaistē iespējams redzēt dažādu dienestu darbu – VUGD, policiju, medicīnas, gāzes, komunālos dienestus un glābējus.

"Šo sistēmu vedīšu uz Latviju," pavēstījis premjers.

Pēc akūtās krīzes fāzes pārvarēšanas viņš sagaida visaptverošu izvērtējumu par to, kas vētras laikā valstī darbojies, kas nav darbojies un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus.

Vienlaikus premjers uzsvēris, ka arī iedzīvotājiem jābūt gataviem vismaz 72 stundas iztikt bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības.

"Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma," brīdinājis premjers.