Problēmas VUGD aicina risināt attīstot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību
Problēmas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas novedušas pie plāna par atsevišķu posteņu īslaicīgu slēgšanu, būtu varējis novērst, ja pie mums būtu plašāk attīstīta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība. Tā uzskata šādu formēju pārstāvošā apvienība. Tam kā brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību būtu jāpaplašina, piekrīt arī VUGD. Taču arī šeit atduras pret naudas trūkumu.
Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība darbojas jau desmito gadu un ir viena no aktīvākajām šāda veida kopienām Latvijā. Biedrību izveidoja paši vietējie, jo ilgstoši apkaime ugunsdrošības pārklājuma kartē atradās tā dēvētajā baltajā plankumā.
"VUGD nereti ierodas ļoti novēloti, tad, kad jau vairs nav ko dzēst, palikuši tikai pamati un naglas principā. Līdz ar to 10 gadus atpakaļ mēs nodibinājām ugunsdzēsēju biedrību. Ja tu esi uz vietas, tu jau zini vietas labāk, tu pārzini, kur ir ūdens ņemšanas vietas, pa kurieni piebraukt, kā tur atslēgt to vai ko citu," saka Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs Rihards Keišs.
Inčukalniešu rīcībā ir piecas autocisternas un šobrīd glābšanas darbos tie operatīvi gatavi iesaistīties no trim dažādām apkaimes vietām. Gadu laikā arī iegūtais aprīkojums nu jau tuvu tam, kādu izmanto profesionāļi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
"Te ir krietni virs 100 vienībām aprīkojuma uz vienu mašīnu. Te ir viena izmēra šļaukas, te ir elpošānas aparāti. Ir pamata standarts, te ir skursteņslauķa aprīkojums, skursteņa dzēšanai, ja ir vajadzīgs," pauž Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis Andrejs Asītis.
Šogad Inčukalna glābēji steigušies jau uz vairāk nekā 120 dažādiem izsaukumiem. "Aizvakar braucām Valsts policijai palīgā, kur VUGD nebija kapacitātes, vajadzēja palīdzēt vienu mašīnu izvilkt no grāvja. Un svētdien tepat māja sāka degt, nenodega. (TV3: Pirmie atbraucāt?) Protams, mums tie ir divi, trīs kilometri, VUGD kādi 15."
15 kilometri gan nav daudz, salīdzinot ar situāciju, kāda radīsies tajās vietās, kur kadru trūkuma dēļ plānots rotācijas kārtībā īslaicīgi slēgt mazāk noslogotos VUGD posteņus. Tādu kopumā dažādos valsts reģionos būs 18.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji uzskata, pie šādas situācijas Latvija nenonāktu, ja pie mums, kā tas jau gadiem notiek citviet Eiropā, būtu attīstīta brīvprātīgo kustība un glābšanas funkcija atsevišķās vietās tiktu nodota šādiem formējumiem. Tie varētu gan nosegt mazāk noslogoto VUGD posteņu darbu, gan ļautu ietaupīt valsts līdzekļus.
"Pieņemsim tas viens postenis izmaksā apmēram pusmiljonu. Viņiem to izbraukumu nav daudz. Ja šo naudu ieguldītu tā novada brīvprātīgo attīstībā, aprīkojumu iegādātu, apģērbu, ekipējumu, tas valstij būtu daudz lētāk," uzskata Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienības valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis.
Uzrunātās pašvaldības gan nav drošas vai būtu gatavas iedzīvotāju drošību atstāt brīvprātīgo rokās. Piemēram, Siguldas novadā ir pat trīs ugunsdzēsēju – entuziastu biedrības, kuras novads katru gadu atbalsta ar 30 000 eiro.
"Protams, brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība ir kā papildu drošība un garants. Kaut kādā mērā tiek aizlāpīts šis caurums uz laiku, bet, kā jau pats nosaukums – tie ir brīvprātīgie. Ir vietas, kur viņi ir, ir vietas, kur nav. Mēs priecājamies, ka novadā ir vairākas aktīvas biedrības, bet pamatu pamats ir VUGD," saka Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis.
Arī Aknīstes novads, kurā kadru trūkuma dēļ turpmāk ugunsdzēsēji dežūrēs vien tad, ja varēs nokomplektēt brigādi, vismaz šobrīd tikai uz brīvprātīgajiem paļauties nebūtu gatavi.
"Iespējams, jā. Mums bijušajā Aknīstes novadā bija jau šādi brīvprātīgie ugunsdzēsēji gan Gārsenes, gan Ancenes pagastā. Bet ugunsdzēsēja darbs ir diezgan bīstams dzīvībai un, manuprāt, tur ir jāstrādā profesionāļiem," pauž Aknīstes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Striks.
Taču plāns plāns paplašināt brīvprātīgo vai līdzīgu ugunssardzes formējumu skaitu Latvijā ir. Kā norāda VUGD, nākotnē šādas vienības varētu arī pārņemt atsevišķu teritoriju glābšanas darbus, taču pirms tam jāveic virkne mājasdarbu. Piemēram, šādu funkciju – iedzīvotāju dzīvību glābšanu – biedrībām var nodot vien tad, ja ir garantija, ka tie spēj nodrošināt tādu pašu kvalitāti un tiem ir arī pietiekams tehniskais nodrošinājums. Tam visam būtu vajadzīgs arī papildu finansējums, taču, tā kā nauda trūkst pat paša VUGD funkciju nodrošināšanai, plašāka brīvprātīgo iesaiste varētu notikt ne ātrāk, kā tuvāko trīs līdz 8 gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
