"Radio Brīvā Eiropa" cīņā pret Kremļa propagandu atver biroju Rīgā

Pretēji, piemēram, kanālam "Doždj", tam nav nepieciešama atsevišķa Latvijas apraides licence, jo Radio Eiropas Savienībā darbojas ar Prāgas izsniegto atļauju. Mērķis nav uzrunāt Latvijas auditoriju, pat ne Latvijas krievus ne, bet gan tieši otrpus robežai mītošos.

Pagaidām vēl pie tukšiem rakstāmgaldiem, bet ar skaistu skatu aiz loga darbu sāk "Radio Brīvā Eiropa" birojs Rīgā, dodot iespēju neatkarīgajiem Krievijas žurnālistiem apkarot Maskavas propagandu no šejienes.

Ir pēcpusdiena, un TV3 Ziņas viesojas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" jaunajā Rīgas birojā, kur pagaidām galdi vēl ir tukši un lūgums ir žurnālistu sejas nerādīt. Drošības apsvērumu dēļ.

Uz jautājumu, vai to var saukt par atgriešanos Rīgā, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" direktors Džeimijs Flajs atbild: "Tieši to visu dienu esmu teicis, ka redzu šo kā atgriešanos, ņemot vērā, ka mums bija birojs Rīgā tik daudzu gadu garumā līdz pat 2004. gadam. Ir lieliski būt atpakaļ!"

"Radio Brīvās Eiropas" ziņas krievu valodā šopavasar atzīmēs 70. gadadienu. Kopš Aukstā kara līdz šodienai ziņots aiz dzelzs priekškara dažādās valodās.

Tomēr šoreiz – tā vairs nebūs latviešu. Simboliski, ka tāpat kā savulaik okupētajā Latvijā ziņas no radio viļņiem kāri uztvērām mēs, tagad patiesību raidīs Putina Krievijai. No Rīgas.

"Krievijas iebrukums Ukrainā un draudi, ko tie rada demokrātiskajām vērtībām, rada pārliecību, ka RFE/RL misija ir būtiskāka nekā jebkad," norāda Flajs.

Šurp pārcelta Maskavas komanda. Programmu krievu valodā tā nodrošinās cauru diennakti. Mērķis – Krievijas krieviem stāstīt patiesību par karu.

Bet – kā tieši runāt? Tas ir galvenais izaicinājums, atzīst medija vadītājs: "Mēs esam ļoti uzmanīgi ar ziņām un informāciju, ko piedāvājam un kā to atspoguļojam. Cenšamies ienest balansu katrā reportāžā. Mums ir ļoti daudz žurnālistu, kuri strādā uz vietas Ukrainā un mums ir liela ukraiņu auditorija, bet mums ir arī krievu un baltkrievu auditorija. Ar redaktoriem diskutējam par to, kā ziņot par karu. Vai saucam to par kara noziegumu, ja noticis slaktiņš, bet vai tas patiesi ir kara noziegums? Šie ir jautājumi, ko apspriežam ikdienas redakcionālajās sapulcēs, un mums ir cilvēki, kuri speciāli trenēti, lai varētu palīdzēt konsultēt žurnālistus, kad jāpieņem šie sarežģītie lēmumi."

Lēmums pārcelties uz Rīgu nav bijis spontāns. Tā virzienā strādāts visu pēdējo gadu. Un atbalsts no Latvijas bijis tik plašs, ka grūtākais visā procesā esot bijis atrast birojam telpas, nosmaida kompānijas vadītājs. Tas visnotaļ izdevies nevainojami – aiz loga redzama prezidenta pils.

Šonedēļ – tiesa, mazāks – birojs atklāts arī Viļņā – tur strādā baltkrievu komanda. Vismaz līdz brīdim, kad žurnālistiem būs droši atgriezties mājās.

"Negribam sākt plānot mūsu došanos prom – tikai nupat esam sākuši. Bet mēs vēlamies atgriezties Krievijā un Baltkrievijā. Vēlamies pilnvērtīgi veikt žurnālistiku, atrodoties uz vietas, kā to vēl salīdzinoši nesen varējām darīt. Runāju visas komandas vārdā, kuriem nācies Krieviju pamest, – viņi vēlas atgriezties mājās. Kamēr tas nav iespējams, esam pateicīgi, ka viņi var darīt savu darbu, atrodoties drošībā šeit," saka Flajs.

Plāns ir žurnālistu komandu pakāpeniski audzēt no tagadējiem 40 līdz pat 150 cilvēkiem, piesaistot arī vietējos krievvalodīgos, un veidot Baltijas ziņu nodaļu, kas Krievijas krieviem beidzot korekti stāstīs par dzīvi šaipus robežai.