Atsevišķās reģionālās slimnīcās sūdzas par lielo slodzi, kas radusies, uzņemot Covid-19 slimniekus, un tādā veidā arī pakļaujot pastiprinātam riskam darbiniekus. Ārstu darbu atvieglos jaunie Covid-19 eksperstesti, kurus gan lietos īpašu smagi sasirgušu pacientu pārbaudēm.
Pilns personīgo aizsardzības līdzekļu komplekts ārstam maksā 15-20 eiro, un lielo reģionu slimnīcu uzņemšanas nodaļās ik dienu tiek uzņemti 100 vai vairāk pacientu. Krājumu pašlaik pietiek. "Rezerve varētu būt uz vienu līdz divām nedēļām. Ja lieto atvieglotā variantā, tad ilgāk, bet galvenais – ir finansējums," uzsver Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Slimnīcām ir jāapkopo izdevumi, tos plānots kompensēt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Veselības ministrijai trešdien paziņoja, ka piešķirs 2,19 miljonus eiro papildu izdevumu segšanai, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.
Tikmēr Vidzemes slimnīca apsver iespēju uz nedēļu mainīt hospitalizācija plānu, lai Covid-19 pacienti netiktu stacionēti, ļaujot iestādei atpūsties no lielās slodzes. Šo ideju atbalsta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Vidzemes slimnīcā pašlaik ārstējas ir 11 Covid-19 slimnieki. Sasirguši arī vairāki darbinieki.
"Cilvēki satikušies uz ielas – viens nāk uz darbu, otrs atpakaļ. Parunājās. Tas, kas nāk no maiņas, nezina, ka ir saslimis. Draudzīgi parunājas, ko darīs. Un diemžēl konstatējam saslimšanu," stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Ārstus neapmierina arī lēnie analīžu rezultātu izsniegšanas tempi. Dažkārt nācies gaidīt pat trīs līdz četras dienas, lai saņemtu atbildes.
"No pagājušās nedēļas ir pieejami ātrie, molekulārie testi, kurus mēs izmantosim tiem pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama operācija vai neatliekama invazīva manipulācija. Pašlaik tie ir pieejami Austrumu slimnīcā, bet tos plānots izvietot arī Stradiņa slimnīcā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī," skaidro Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka.
Covid-19 krīze likusi izdarīt secinājumus par sistemātiskām problēmām veselības nozarē un nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai sekmētu turpmāko darbu.
"Laboratoriju darbu vajadzētu vairāk koordinēt. Nav skaidrs, kāpēc tas viens koordinējošais telefons nodots centrālajai laboratorijai, varētu izveidot šādu platformu, pilnīgi neitrālu, un nosūta tos izmeklējumus, kur visātrāk to var izdarīt. Ir jēga par tādu lietu padomāt, mēs nezinām, kas būs rudenī," norāda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Gatavojoties Covid-19 otrajam vilnim, kas varētu būt rudenī, svarīgi nodalīt slimnīcās ambulatoros un stacionāros pakalpojumus, akcentē mediķi. Veselības ministrija strādā pie plāna, kā ārstu rekomendācijas ieviest praksē.
