Rīga kopā ar Turīnu iepirks likumsargiem paredzētus autonomos dronus

Mājsēdes ievērošanu kovida pandēmijā vīrusa īpaši nomocītās Itālijas pilsēta Turīna kontrolēja ar bezpilota lidaparātiem.

"Mēs izmantojām dronus pirmo lielo problēmu risināšanai, lai meklētu cilvēkus Covid-19 laikā lielajos pilsētu parkos, jo tajā laikā bija aizliegts uzturēties ārpus savas dzīvesvietas," pastāsta Turīnas pašvaldības policists, dronu pilots Frederiko de la Noče.

Tomēr droni sabiedriskās kārtības uzraudzībai Turīnā tika izmantoti vēl pirms pandēmijas, piemēram, futbola mačos un koncertos. Tie noder arī satiksmes pārkāpumu konstatēšanai un pat lai uzraudzītu kalnu kūrortus.

"Šī Turīnas pieredze noteikti dos mums pārliecību, ka šādi lielas distances lidojumi ir iespējami arī kalnotā apvidū, kāds ir Turīnā, tad tas noteikti der arī Rīgai. Līdzīgi droni nonāk gan Rīgas pašvaldības policijas rīcībā, gan arī Turīnas, un mēs varēsim salīdzināt pieredzes, kādi ir ieguvumi, kādi ir nākotnes izaicinājumi," skaidro Rīgas digitālās aģentūras vadītājs Arnis Gulbis.

Šoreiz lielākais akcents tiks likts uz rīdzinieku iecienītām vietām – Vecāķu pludmali un Ķīšezera teritoriju, kur atpūtniekus uzraudzīs kopumā četri autonomi droni, kas nozīmē, ka tie bez policijas vadīšanas spēs lidot un pārraidīt informāciju. Šos dronus neietekmēs pat stiprāks vējš vai lietus.

"Ne vienmēr mums pietiek cilvēkresursu, lai fiziski glābēji, piemēram, varētu būt klāt un uzraudzīt drošību šajās peldvietās. Dronu tehnoloģijas dod mums iespēju ar mazāk cilvēkresursiem noklāt un nodrošināt uzraudzību daudz plašākās teritorijās," uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, "Kods Rīgai" deputāte Linda Ozola.

Arī šobrīd pašvaldības policijas rīcībā ir droni, kuri palīdz kārtībsargu darbā, piemēram, ziemas sezonā uzraugot situāciju uz ledus un arī mežos. Bet tie ir pašu policistu vadīti.

"Mēs konstatējām lāci, kas virzījās tieši uz apdzīvoto rajonu, un spējām laikus reaģēt. Tā ir tāda komiski ironiska, patiesībā bīstama situācija, un darbinieki paši sēdēja slēpnī un gaidīja maluzvejniekus, dzirdēja kustību un tad no drona pamanīja, ka viņu virzienā nāk ne maluzvejnieki, bet kāds cits mednieks," gadījumu no dzīves pastāsta Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniek Andrejs Aranovs.

Ne mazāk svarīgi, – dronu izmantošana palīdz novērst to, ar ko policija cīnās ik dienu – soda neizbēgamības sajūtu pārkāpējos. Piemēram, ja kāda persona šobrīd censtos aizbēgt no policijas, tas būtu viegli fiksējams ar drona palīdzību.

"Tas neapšaubāmi ir ieguvums mūsu pusē, šādas tehnoloģijas, kur mēs no gaisa varam redzēt, tai skaitā arī ar termokamerām varam redzēt tos, kuri izmanto dažāda veida slēpņus," akcentē Aranovs.

Projekta kopējās izmaksas ir tuvu četriem miljoniem eiro. No Rīgai piešķirtajiem vairāk nekā 900 tūkstošiem eiro aptuveni 670 tūkstošus segs Eiropas Savienība, bet 230 tūkstošus eiro – pašvaldība. Dronus pašvaldības policija cer saņemt tuvāko trīs gadu laikā, proti, ātrāk par projekta realizācijas termiņu 2027. gadā.