Rīgā tiekas NATO austrumu flanga valstu vadītāji. Slovākija un Ungārija nosūtījusi nevis līderus, bet tikai vēstniekus

Austrumu flanga valstu vadītājus Rīgas pilī sagaidīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Samitā galvenais uzsvars – austrumu flanga drošība – bīstamajos ģeopolitiskajos apstākļos, ko nevar skatīt atraukti arī no atbalsta Ukrainai.

"Diezgan skaidrs, ka pašlaik nav balsu Ukrainas ielūgšanai pievienoties aliansei, bet es domāju, ka Vašingtonai ir jādod pilnīgi skaidri signāli, Ukraina būs NATO dalībvalsts, un ko mēs darīsim, lai tas notiktu ātrāk. Otra lieta mūsu pašu drošība, sevišķi es gribētu vērst uzmanību uz hibrīduzbrukumiem, kuri varbūt nav gluži kvalificējami kā piektā panta jautājums, bet tas ir pietiekami nopietni un, protams, – praktiski, kas skar aizsardzības spēju stiprināšanu," saka Rinkēvičs.

Šis samits ir vēsturisks ne tikai ar to, ka tas pirmo reizi notiek mūsu valsts galvaspilsētā, bet arī tāpēc, ka tajā kā viesi piedalās arī jaunāko NATO dalībvalstu – Somijas un Zviedrijas valstu vadītāji.

"Ir viena lieta, par ko mēs esam vienoti – izdarīt tā, lai Ukraina uzvar šo karu. Krievija ir agresīva imperiālistiska valsts. Somija un Zviedrija pievienojās NATO tieši Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ," pauž Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Krievijai draudzīgo Slovākiju un Ungāriju samitā valsts augstāko amatpersonu vietā deleģēti pārstāvēt vēstnieki. Latvijas prezidents, NATO ģenerālsekretārs un citu valstu vadītāji vairījās no atbildes, vai tas neraida zīmīgus signālus par šo valstu nostāju austrumu flangam tik būtiskos jautājumos.

Apspriežamo tematu loks plašs – vienoties par koordinētu nostāju, ko likt galdā Vašingtonas samitā – aizsardzības budžeta palielināšana, militāri spēju stiprināšana. Valstu vadītāji uzsvēra, ka drošība nav lēta, īpaši apstākļos, kad Krievijas ekonomika ir pārgājusi uz kara "sliedēm".

"Diemžēl NATO austrumu robeža tieši šajā daļā ir visapdraudētākā, mēs esam pirmā frontes līnija. Mēs ciešam ne tikai no tiešiem Krievijas iebrukuma draudiem, bet arī no hibrīduzbrukumiem, kas nāk arī no Baltkrievijas. Mēs esam pakļauti arī iebrukuma draudiem no Baltkrievijas, kas it kā ir neatkarīga un suverēna valsts, bet mēs visi zinām, ka Baltkrievija akli pilda Putina un Kremļa pavēles," norāda Polijas prezidents Andžejs Duda.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda arī sagaida, ka alianses dalībvalstis beigs vilcināties ar atbalsta sniegšanu Ukrainai: "Man kā Lietuvas prezidentam ir svarīgi, lai mēs būtu izlēmīgi Ukrainas atbalstā. Tas, ko es redzu, ka mēs dažkārt svinam lēmumu pieņemšanu, bet nesvinam palīdzības piegādes. Mums būtu jāsvin tad, kad mūsu militārās piegādes, munīcija šķērso Ukrainas robežu. Dažkārt šis ceļš starp šiem diviem procesiem ir vienkārši nepiedodami par garu."

Samita dalībnieki ir vienisprātis – Ukrainas uzvara ir izšķiroši svarīga NATO drošībai.

Runājot par NATO piegādāto ieroču izmantošanu šaušanai pa mērķiem Krievijas teritorijā, alianses vadītājs Jenss Stoltenbergs norāda: "Ir jāsaprot, ka Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Ukrainai ir tiesības aizsargāties, un tas ietver arī iespējas uzbrukt leģitīmiem agresora militārajiem mērķiem. Krievija ir agresors. Šobrīd, kad krievi ir atvēruši jaunu fronti Harkivas reģionā. Viņi uzbrūk no Krievijas teritorijas Ukrainai ar raķetēm, artilēriju, un, ja Ukrainai nav ļauts atsist šos uzbrukumus, tas būtu tāpat kā prasīt, lai Ukraina sevi aizsargā ar vienu roku aizsietu aiz muguras."

"Bukarestes devītnieks" tika izveidots 2015. gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu pārstāvju apspriedēm. Taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – divām no šīm valstīm, īpaši Ungārijai, ir atšķirīgās pieejas Krievijai un Ukrainai, proti, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans neslēpj ciešās attiecības ar Krieviju, atsakoties arī sniegt Ukrainai ieročus.