Iecere paredz, ka jaunos projektos šādu kurināmā veidu varēs saskaņot kā pēdējo iespējamo variantu un tikai tad, ja varēs pierādīt, ka cita veida apkures iekārtas tehniski un ekonomiski nav iespējamas. Galvenais mērķis šādām pārmaiņām – mazināt piesārņojumu un atkarību no gāzes.
Rīgas domes izstrādātie noteikumi par apkures iekārtu veidiem paredz galvaspilsētu sadalīt trīs zonās.
Būvējot jaunus objektus pirmajā zonā varēs vai nu pieslēgties centrālapkurei vai uzstādīt siltumsūkņus. Otrajā zonā būs jāizvēlas siltumsūkņi vai dabasgāze, ja varēs pierādīt, ka pirmais nav tehniski un ekonomiski iespējams.
Trešajā zonā būs atļauti visi kurināmie, taču noteiktā prioritārā secībā – pirmā prioritāte ir centralizētā apkure, otrā siltumsūkņi, trešā biomasa un ceturtā – dabasgāze.
Šie noteikumi neuzliek par pienākumu kādam šobrīd pārstāt lietot savu apkures iekārtu vai plānot viņu nomaiņu. taču tad, kad tiks veikta nomaiņa, tad esošā apkures iekārtai varēs veikt aizstāšanu, taču lielākie ierobežojumi ir jaunām ēkām un jauniem apkures katliem kopumā.
Un to ir svarīgi uzsvērt – nevienam rīdziniekam esošais apkures veids nebūs jāmaina, ja negrib. Sākotnējā noteikumu izstrādes posmā valdīja arī satraukums, ka pilsētā pilnībā aizliegs malkas apkuri, taču tas nav plānots. Proti, ja esošā malkas krāsns vai gāzes katls salūzīs, to drīkstēs nomainīt pret jaunu.
Šajos noteikumos ir paredzēts, ka tur, kur iepriekš bija kāds vecs malkas katls, ka viņu ir atļauts nomainīt pret jaunu, jo jauns malkas katls ir ar augstāku efektivitāti, viņam ir labākas sistēmas kā padot gaisu.
Attiecībā uz dabasgāzi lielākās izmaiņas jauniem objektiem gaidāmas no 26. gada janvāra – no tā brīža pilsēta pēc noklusējuma grib atteikties no šī resursa un šādu apkures veidu varēs saskaņot tikai tad, ja citi nebūs tehniski vai ekonomiski iespējami.
Visu šo izmaiņu mērķis ir ne tikai mazināt atkarību no gāzes, bet galvenokārt – piesārņojumu, ko par pienākumu uzliek arī valsts noteiktie uzdevumi. Domē arī saka – jaunie noteikumi būšot cilvēcīgāki.
"Pēc noteikumu būtības viņi ir daudz drastiskāki, daudz ierobežojošāki šobrīd tie, kas ir spēkā esoši un komisija pieņem lēmumus lielākoties par kādiem izņēmumiem neatkarīgi no tā vai praktiski tur ir iespējams izbūvēt vai nav. 47:10 viņi īstenībā ierobežo cilvēkus daudz vairāk nekā tie, kas būs paredzēti," piebilst Ikaunieks.
Namu apsaimniekotāji uzskata, ka izmaiņas varētu ietekmēt vien jauno objektu būvniekus. Lai gan jau šobrīd vairums attīstītāju izvēlas pieslēgties centralizētajai apkurei, sarežģījumi varētu būt teritorijās, kur tas nav iespējams.
Ja tas nav iespējams un siltumtīkli ir kilometriem tālu nākamā iespēja ir tikai gāze. Kad stāsies spēkā noteikumi un gāze būs pēdējais iespējamais variants kā tiks risināts jautājums par siltumsūkņiem? Jo par tiem es nezinu nevienu projektu Latvijā virs 60 dzīvokļiem, kas tiktu apkurināts tikai ar siltumsūkni. Tas ir pilnīgi jauns gadsimts daudzdzīvokļu ēkām.
Turklāt, jautājums esot arī par to, vai izmaiņas skars, piemēram, Rīgas siltumu, kurš joprojām lielu daļu siltuma ražo no gāzes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
