Rīgas domnieki noliedz slēptas intereses balsojumā par lidostas zemju pārņemšanu

Korupcijas skandāls, kurā ierauts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods, saistīts ar viņa piedāvāto kukuli satiksmes ministra padomniekam Jānim Meirānam, publiski atzinis pats Meirāns, sīkāk lietas apstākļus gan neizpaužot.

"Es vēlos, lai mans piemērs iedrošinātu arī citus – neklusēt un nebaidīties. Tikai kopā mēs šo sērgu varam mazināt. Dažu manu bijušo kolēģu korupcijas normalizēšana man šķiet pilnīgi nepieņemama un arī nesaprotama," citēts Meirāns.

Līdz ar klajā nākušo informāciju pavisam citu nokrāsu ieguvis arī Rīgas domes deputātu lēmums neatbalstīt lidostas zemju īpašumtiesību atjaunošanu. Precīzāk, šo lēmumu pieņemt nemaz neizdevās, jo tam pietrūka kvoruma.

Runa ir par gandrīz 40 hektāru lielu teritoriju, kuru Rīgas dome nolēma nodot privatizācijai 2012. gadā. Atrast investoru izdevās vien 10 gadus vēlāk, kad zemi nopirka ar lietuviešu holdingu saistīts uzņēmums.

Taču ģenerālprokuratūra uzskata, ka lēmums par zemes privatizāciju savulaik bijis prettiesisks, jo šī teritorija nepieciešama pašas lidostas attīstībai, ko pašvaldība neesot vērtējusi.

Pamatojoties uz to, domei uzticēts šo teritoriju atkal pārņemt savā pārziņā, taču balsu šādam lēmumam nepietika, tostarp pret prokuratūras rīkojumu iestājās arī "Progresīvie", kuriem pietrūcis laika iepazīties ar lēmumu, bet kuri tagad gatavi to atbalstīt.

"[TV3: Vai jums nešķiet, ka, ņemot vērā šo korupcijas ēnu pār šo jautājumu, ka arī pār jums kritīs aizdomas, ka mēģinājāt investorus piesegt vai ka ir bijusi ieinteresētība šajā jautājumā?] Nekādā gadījumā tas nevar būt, ja paskatāmies arī, kurš ir aizturēts, kurām personām piedāvāti kukuļi, es domāju, tur jautājums Rīgas domes koalīcijas pusē, nevis mums," pauž Rīgas domes "Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.

Kvorumu nenodrošināja arī koalīcija – tikai viens "Gods kalpot Rīgai" frakcijas deputāts balsoja par, taču pārējie nebalsoja vispār.

"Viņiem katram bija savs viedoklis. Bija viedoklis, ka, ja deputāti ir ievēlēti, viņi ir tiesīgi balsot pēc savas sirdsapziņas. Viens deputāts teica, ka neuzņēmās un nebija deputāts 2022. gadā, un nevar uzņemties atbildību par to, kas notika 2022. vai 2012. gadā, šeit motivācija katram sava," saka Rīgas domes "Gods kalpot Rīgai" frakcijas vadītājs Juris Radzevičs.

Balsojumu sabotēja arī daļa "Latvijas attīstībai" frakcijas – nebalsoja divi no trim deputātiem, apgalvojot, ka nevēlējās apdraudēt investīcijas.

"Caur šo prokurora paziņojumu šis investīciju projekts paliek neatgriezenisks un mums kā valstij patiesībā apgrūtina visu tālāko darbu ar ārvalstu investīcijām. [TV3: Tad jūs ar savu nebalsošanu nepiesedzāt investoru vai kādas citas intereses?] Es negribētu šādu apgalvojumu apstiprināt, drīzāk uz to momentu bija vesela virkne aktivitāšu, kas varēja tikt darītas, lai situāciju nepadarītu neatgriezenisku," norāda Rīgas domes "Latvijas Attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.

Galvaspilsētas mēram Vilnim Ķirsim (JV) jautājumu par partneru motivāciju neesot, jo no abām frakcijām vismaz daži deputāti lēmumu atbalstījuši. Visi trīs koalīcijas politiķi gan saka – sevišķi aizdomīgs ir apstāklis, ka ģenerālprokuratūrā nonācis tieši tas projekts, ar kuru tik ļoti iepriekš lepojušies "Progresīvie", jo tieši viņu laikā zemei beidzot atrasts investors.

"[TV3: Bet jūs arī toreiz bijāt koalīcijā.] Jā, es biju koalīcijā, diemžēl jāatzīst, ka arī es toreiz balsoju par, bet sev un citiem deputātiem par attaisnojumu šādu vēstuli no SM un no lidostas arī ir bijusi vēstule, šādu vēstuli ir redzējis tā brīža domes priekšsēdētājs Staķa kungs, citiem deputātiem tā nav aizgājusi," saka Ķirsis.

Pēc korupcijas apkarotāju iesaistes šajā lietā trešdien deputāti šo jautājumu skatīs atkārtoti.