Rīgas ielu stāvoklis kļuvis satraucošs; pašvaldība šobrīd "lāpa" dziļākās bedres
Katrai galvaspilsētas ielās redzamajai bedrei pretī varot likt kādu labu darbu – sakoptu skolu vai atbalstu pensionāriem, tā šonedēļ apgalvoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sūdzēšanos par naudas trūkumu ielu remontiem dēvē par atrunu.
Ministrs atklāja, ka šim mērķim Rīgā uzkrājušies miljoniem eiro, kas vienkārši nav iztērēti.
Ceļa malā ar ieslēgtām avārijas gaismām stāv vairākas automašīnas, jo dziļajās bedrēs pārsistas riepas, tādi skati galvaspilsētā tagad kļuvuši jau ierasti.
Neko vairāk kā pakratīt ar pirkstu šajā gadījumā valdība gan nevar izdarīt, neslēpj par jomu atbildīgais satiksmes ministrs. "Rīgas pašvaldība neveic savus pienākumus attiecībā uz ceļu uzturēšanu, un to arī esam norādījuši publiski un nosūtīsim oficiālu aizrādījumu Rīgas domei. [..] Neko vairāk mēs nevaram izdarīt."
Vairākās Rīgas ielās bīstamo bedru dēļ samazināts atļautais braukšanas ātrums. Arī pāri Zemitānu tiltam tagad drīkst braukt tikai ar 30 kilometriem stundā.
Bedres uz Zemitāna tilta
Pašvaldība šobrīd "lāpa" dziļākās bedres. Tās tiek nosusinātas, aizbērtas ar aukstā asfalta maisījumu un pieblietētas. Ar tādu tehnoloģiju kopš decembra aizlāpīti gandrīz 14 000 kvadrātmetri ceļa, un tas izmaksājis nepilnus 400 000 eiro. Taču šādi "ielāpi" jau nākamajā dienā bieži vien atkal kļūst par bedrēm, un strādnieku palīdzība jāmeklē no jauna.
Naudas Rīgas ielu remontiem pašvaldībai neesot, jo tā jādalot ar citām prioritātēm, tā noprotams no Ušakova šonedēļ teiktā domes ārkārtas sēdē. "Jā, mums ir bedres, bet pretī katrai bedrei mēs varam likt sakoptu pagalmu, sakoptu skolu, jaunu stadionu, jaunu bērnudārzu, pretī katrai bedrei mēs varam likt – vai nu atbalstu pensionāriem, vai nu bērniem, vai nu sociālās programmas."
Par atrunu šādus mēra vārdus dēvē Linkaits. Gadu no gada valsts pašvaldībai mērķdotācijās ceļu uzturēšanai piešķir vairāk finansējuma, nekā vietvara to spēj iztērēt. Rezultātā veidojas būtiski uzkrājumi, kas šobrīd pārsniedz jau 19 miljonus eiro.
Galu galā, ja līdzekļi netiek iztērēti, vainīgās personas ir saucamas pie atbildības. Lai ceļu satiksmes dalībnieki neciestu, ir jānodrošina – vai nu šo bedrīšu apbraukšana, vai informēšana par to, ka ir jāsamazina braukšanas ātrums, vai arī, ja tas ceļš ir tik briesmīgs, kā tas ir, vienkārši ir posmi jāslēdz ciet.
Tomēr Rīgas domes atbildīgā amatpersona, atzīstot, ka bedrēm uz ceļiem nebūtu jābūt, norāda, ka arī pašiem autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem. "Ja tev ir laba riepa, tu sasit disku, nevis riepu, riepas tik viegli neplīst," uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins.
Foto: Ķeguma iela
Domes pārstāvis daļēji piekrīt, ka miljoniem vērts uzkrājums, gan ne tik liels, kā min ministrs, – ir izveidojies, jo plānotie, piemēram, Brasas tilta un Krasta ielas, remonti dažādu tehnisku apsvērumu dēļ aizkavējušies. "Šis uzkrājums ir, bet tas ir absolūti plānveidīgs."
Jau pavasarī darbi sākšoties šobrīd kritiskajā Čaka un Krasta ielā, arī Zemitāna tilts būšot viena no prioritātēm. Šogad bedru pilsētas ielās ir tik daudz, jo tajās ilgstoši nekas neesot darīts. Te iemesli atkal līdzīgi – organizatoriski un tehniski.
Valsts kontrole Rīgas domes saimniekošanu pilsētas ielās nodēvējusi par haotisku. Par revīzijas secinājumiem piektdien notiks diskusija Rīgas domes Satiksmes komitejas sēdē. Opozīcija aicina visus interesentus, kas pārsituši riepas, nākt izteikt savu viedokli un pretenzijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
