Rīgas pils kastelas restaurācija pabeigta gandrīz par 60%, un jau nākamgad atjaunotajās telpās varēs atgriezties Nacionālais vēstures muzejs. Arhitekti norāda, ka pašas telpas apmeklētājiem būs kā daļa no ekspozīcijām, jo ik uz soļa būs redzami gadsimtiem seni sienu gleznojumi un mūra fragmenti, vēsta TV3 Ziņas.
Rīgas pils restaurācija pēdējos gadus pamatā notikusi kastelas dienvidu daļā, sākot no pagraba līdz pat bēniņiem. Vēstures dvesma te jūtama ik uz soļa.
Ilona Markuse
arhitekte
"Mēs redzam oriģinālās konstrukcijas, sienu mūrējumu, velves, un, kas ir interesanti, šeit ir saglabājušās konstrukcijas, kas ir vecākas par šo pili, kas ir saistītas ar iepriekšējo ordeņa pili, kas atradās tieši šajā pašā vietā."
Vēsturiskie atradumi arhitektiem projektu likuši mainīt vairākkārt – ne reizi vien atklāti iepriekš nezināmi sienu gleznojumi, mūra fragmenti, pat 600 gadu sena hipokausta krāsns. Viens no svaigākajiem restauratoru darbiem ir Remtera zāle – kādreizējā bruņinieku ēdamistaba. Arī šeit būs saglabāti senie sienu un griestu gleznojumi. Restaurācijas laikā te izņemti pārsegumi un sienu kolonnas, kas arhitektiem neizprotamu iemeslu dēļ kopš 18. gadsimta telpu sadalīja vairākos nodalījumos.
"Īsti nezinu, kāpēc tā notika, ir hipotēzes, ka tas saistīts ar karu, iespējams, pilij bija kādi bojājumi," spriež arhitekte.
Pati pils gan joprojām ir liels būvlaukums, jo darbi pabeigti aptuveni 60% apmērā. Visvairāk padarīts pils augšstāvos un bēniņos. Citos objektos Valsts nekustamajiem īpašumiem ar būvniekiem bijis daudz problēmu, taču ne šeit – par spīti daudzajiem vēsturiskajiem atradumiem, kas darbu grafiku būtiski mainīja, tagad viss notiekot pat ātrāk nekā paredzēts. Arī jauni, negaidīti atklājumi ir mazticami.
Renārs Griškevičs
"Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs
"Šajā būvniecības posmā tās iespējas, kad kaut kas tiks atrasts, ir arvien mazāk, jo mēs runājam par iekšdarbiem, vairs nerunājam par to, ka kādas sienas tiks demontētas."
Visas šīs telpas vēlāk nodos Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārziņā, kurš šobrīd, vairāk nekā 10 gadus, gaidot remontu pabeigšanu, atrodas citviet. Muzeja vadībai jau tagad ir skaidrs, kādas ekspozīcijas atradīsies jaunajās telpās.
Arnis Radiņš
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors
"Sakrālā māksla, šajā zālē, visticamāk, būs ar kristietību saistītās senlietas, ko izrakuši arheologi. Šogad tiek izsludināti konkursi. Nākamā gada beigās, ja viss notiks atbilstoši plāniem un līdzekļiem, pieņemu, ka tās būs šīs divas zāles, kas būs atvērtas publikai."
Muzejam gan ir bažas – kas notiks tad, kad sāksies pils trešās kārtas atjaunošanas darbi, jo, lai iekļūtu pilī, celtniekiem būs jāizmanto tā pati ieeja, kas muzejam. Kad varētu sākties trešās kārtas būvdarbi, pašlaik gan nav zināms. Šobrīd aizsākto darbu restaurācijā būvnieki sola pabeigt nākamgad.
