Rīgā neapzinīgas cilvēku rīcības dēļ iet bojā koki. Bieži šādi darbojas inženierkomunikāciju ierīkotāji, kas vienkārši ņem un apcērt koku saknes, lai savilktu, piemēram, kādus kabeļus. Taču arboristi nobažījušies arī par zāles pļāvējiem – arī viņu nevērība iznīcina simtiem koku.
Spēcīgi norauta koka miza, vismaz 20 centimetri, stāsta Ķengaraga iedzīvotājs Gints Kauniste. Šādu pamatīgu cirtienu Lokomotīves ielas alejā, kas atrodas starp Šķirotavas un Daugmales stacijām, jūnija sākumā saņēmušas vismaz 15 liepas, kļavas un papeles.
"Ne pirmo reizi, pļaujot zāli, apstādījumi ir bojāti. Izgāju ārā un ieraudzīju, ka brauc traktors ar tādu garu ietaisi apakšā, kas lielā platībā pļauj zāli," stāsta rīdzinieks Gints Kauniste.
Šis traktors nodarījis pāri 15 kokiem, stāsta apkaimes aktīvists Gints. Zemi, kur tie aug, apsaimnieko "Latvijas dzelzceļš". Gints vērsies Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījuma inspekcijā un joprojām cer, ka nekas tāds vairs neatkārtosies. Viņu izbrīna fakts, kāpēc šos darbus veic darbinieki, kuri nesaprot, cik liela skāde ar šādu rīcību tiek nodarīta kļavām, papelēm un liepām.
"Šīs lielās kompānijas, kas apsaimnieko, apkopj teritorijas, būtu izglītojamas atsevišķi. Jo pēc sarunas ar konkrēto traktoristu, kas bojāja šos kokus, man teica, bet man jāpļauj zāle. Nekas neliecināja, ka viņš saprata, ka koks ir aizsargājams. Domāju, ka būvvaldei un valstij jāaizsargā saskaņā ar Satversmi 115. pantu labvēlīgā vide, būtu jāizglīto šie lielie darbu veicēji: "Rīgas namu pārvaldnieks", Rīgas domes Satiksmes departaments, jo izpildītāji neapzinās," uzskata Kauniste.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Miza kokam ir vitāli svarīga. Caur to tiek pabarotas saknes, saka koku speciālists Edgars Neilands, kurš šobrīd ar savu komandu stāda liepas Valdemāra ielā. Viņš ļoti labi apzinās, pie kā šāda mizas bojāšana var novest.
"Ja ar kombainu vai traktoru izbrauktu pa stāvvietām, tikai durvis apdauzītu un spārnus mašīnām, tās varētu braukt. Kokam miza ir viņa motors. Ja miza ir atsista, koka saknes nomirst bada nāvē. Kādam kokam rezerves ir gadam, kādam – pieciem gadiem, tas ir dažu gadu jautājums, līdz koks nomirst bada nāvē," norāda koku speciālists Edgars Neilands.
Šogad galvaspilsētā plānots iestādīt 140 kokus, un tas visiem rīdziniekiem maksās 95 tūkstošus eiro. Tikmēr Rīgas pašvaldībā uzskata, ka jāsāk ar iedzīvotāju informēšanu.
"Tā auditorija būtu ļoti plaša. Tas vairāk būtu domājams nevis kā apmācība, bet vispārējā sabiedrības informētība par to, ka koki mums ir vērtība un mums visiem kopā tie jāsargā," saka RD Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Ja redzat, ka kāds uzņēmums bez žēlastības izturas pret kokiem, neklusējiet, rakstiet koku speciālistiem sociālajos tīklos vai vērsieties Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijā.
