Vai "Saskaņa", izvirzot savu mēra amata kandidātu, atsakās no latviešu vēlētājiem?

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kandidātu saraksta līderi galvaspilsētā populārākā partija "Saskaņa" izraudzījās šonedēļ sanāksmē, kas ieilga un brīžiem noritēja arī augstos toņos. Tā rezultējās ar lēmumu atbalstīt ilggadējā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") ieteikto mēra amata kandidātu Konstantīnu Čekušinu.

Kā savus mērķus domē viņš minējis nepieciešamību turpināt sociālās programmas un ielu remontus. Taču partijas vēlēšanu programma vēl tikai top. "Mums notiek ļoti interesantas sarunas tagad. Un mēs vēl turpināsim noteikti runāt par to," sacīja Čekušins.

Kamēr partijas programmas nav, pagaidām tā arī nenosauktas palikušas Čekušina galvenās prioritātes, ja viņš kļūtu par Rīgas mēru.

"Cilvēks pirmo reizi pārdzīvoja lielu partijas valdi. Ļaujiet viņu neeksaminēt. Ļaujiet viņam to visu tagad…, paldies, Kaimiņa kungs, sagremot. Paldies par to padomu! Bet mēs izstāstīsim pietiekoši detalizēti. Un Čekušina kungs vispār – par programmu, par programmātiskām vērtībām. Bet, lūdzu, nemociet viņu," pēc sanāksmes sacīja "Saskaņas" domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Čekušins ir krievu skolu aiztāvis. Viņš aktīvi cīnījies pret reformu, kas paredz ieviest mācības latviešu valodā. Komentētāju vērtējumā, tas nozīmē, ka "Saskaņa" šajās vēlēšanās pat necenšas pretendē uz latvisko vēlētāju balsīm.

"Ļoti lielai latviski runājošai daļai valodu jautājumi ir principiāli diezgan svarīgi. Tie ir tādi jautājumi, kas pat ir emocionāli lādēti. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nesekmē latviski runājošo balsstiesīgo Rīgas iedzīvotāju simpātijas un vēlmi balsot par "Saskaņu"," uzskata sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Ja viņi vienmēr ir runājuši par latviešu vēlētāju, kas it kā ir balsojis par "Saskaņu", tad šoreiz viņi vēlreiz apstiprina to, ka tas ir tomēr mīts. Jo savādāk viņi arī tik viegli neatteiktos, ja tur būtu nopietns vēlētāju apjoms. Līdz ar to, es domāju, ka viņi arī ar vieglu roku pateica, ka mums tie latvieši arī neinteresē. Jo šis solis diezgan precīzi parāda, ka latvieši nav viņu vēlētāji," norāda politologs, SIA "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

"Saskaņas" mēra amata kandidāta izvēle varētu arī liecināt, ka partija mēģina nodrošināties pret to, ka krievvalodīgo vēlētāju balsis aiziet Tatjanas Ždanokas pārstāvētajai "Latvijas Krievu savienībai".

"Viņi cīnīsies par ideoloģiski lādēto vēlētāju, kuriem ir svarīgi šie ideoloģiskie jautājumi, kuri ir arī būtībā stabils vēlētājs tikai divām partijām. Un viņi tādā veidā, es domāju, skatās ilgtermiņā, kā piespiest drusku pie zemes "[Latvijas] Krievu savienību" un dabūt to savu stabilo vēlētāju ar garantiju," norāda Rajevskis.

Tāpēc par loģisku "Saskaņas" izvēli sauc politologs Juris Rozenvalds.

"Ja, piemēram, salīdzinām ar iepriekšējām vēlēšanām, tad "Saskaņas" uzdevums bija maksimāli piesaistīt latviešu elektorātu Rīgā. Pašreizējā situācijā, es domāju, ka lielu cerību uz to viņiem nav. Līdz ar to viņu uzdevums ir noturēt, tā sacīt, viņu kodola elektorātu, proti, krievvalodīgos vēlētājus, lielā mērā, pret "Latvijas Krievu savienības" tīkojumiem," TV3 ziņām norāda politologs, LU profesors Juris Rozenvalds.

Vienlaikus sociologs Arnis Kaktiņš vērš uzmanību, ka "Saskaņas" rezultātu var ietekmēt tas, ka mēra amatam ir izvēlēts plašākai sabiedrībai maz zināms kandidāts.

"Ja skatāmies uz jauno saraksta līderi, man jāsaka, ka liela daļa viņu vispār nepazīst. Es nedomāju, ka viņam ir ļoti laba tāda arī saturiski piepildīta atpazīstamība pat krievvalodīgo vidū. Es pieņemu, ka liela daļa varbūt ir dzirdējuši. Viņiem apmēram ir priekšstats, par ko ir stāsts, bet nav jau bijis pamata arī krievvalodīgajiem uz šo jauno līderi skatīties kā uz cilvēku, kurš varētu būt kompetents šajos tehniski saimnieciskajos jautājumos," norāda Arnis Kaktiņš.

Konstantīns Čekušins no "Saskaņas" saraksta ir startējis arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Viņš kandidēja ar 21 numuru, bet plusu un svītrojumu attiecības dēļ finišēja kā 24.